Rihards Bērziņš-Valdess (1888–1942).
Rihards Bērziņš-Valdess (1888–1942).
Foto: Wikimedia Commons

1888. gada 26. decembrī. Dzimis ziņu aģentūras LETA veidotājs 0

Pirms 130 gadiem tālbraucēja kapteiņa ģimenē Pērnavas apriņķa Kabli (Kabļupē) piedzima literāts, publicists, izdevējs un ilggadējs ziņu aģentūras LETA vadītājs Rihards Bērziņš-Valdess.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
Kokteilis
Svari – koķetu īsziņu sūtīšana bijušajiem, Mežāzis – karaokes dziedāšana dušā: Kāds ir katras zodiaka zīmes “tumšākais” noslēpums?
Lasīt citas ziņas

Pirmskara Latvijā populārākais Bērziņa darbs bija 1930. gadā izdotais romāns “Jūras vilki”, kas tika tulkots arī citās valodās, tomēr vairāk šīs personības vārds saistās ar pirmās Latvijas ziņu aģentūras izveidošanu un vadīšanu.

Bērziņš jau 1919. gada vasarā iestājās darbā par franču un igauņu valdības tulku, kā arī “intervjueri” Latvijas Pagaidu valdības izveidotajā “Latopress” ziņu birojā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākotnēji uzdevums bija vēstīt par valdības soļiem, bet pēc Bērziņa iecelšanas par direktoru 1920. gadā un pārsaukšanas par “Latvijas telegrāfa aģentūru” jeb LETA institūcijas darbības lauks krietni paplašinājās. Tika slēgti līgumi ar lielajām ārzemju aģentūrām, piemēram, “Reuters”.

20. gados aģentūra uzņēmās izdot fotogrāfijām bagāto “Ilustrēto Žurnālu” un lēto grāmatu sēriju “Letas mazā bibliotēka”.

Uzņēmums ieguva arī avīžu tirdzniecības monopolu dzelzceļa stacijās, kas palīdzēja veidot aģentūras finansiālo pamatu.

Jāsaka, 20. gados LETA pastāvīgi cīnījās ar naudas grūtībām un kā uzņēmējs Bērziņš nebija izcils. Tomēr 30. gados noturēties palīdzēja viņa senās draudzīgās attiecības ar Kārli Ulmani, kam Bērziņš kādu laiku pat bijis sekretārs.

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma un preses kontroles ieviešanas LETA šefs neapšaubāmi kļuva par vienu no ietekmīgākajiem vīriem valstī, jo LETA piesūtītie materiāli noteica vadlīnijas, kas un kā avīzēm jāziņo. Tuvums Ulmanim un pat “Ilustrētā Žurnāla” pretlielinieciskās karikatūras izšķīra Riharda Bērziņa likteni 1941. gadā 14. jūnijā – viņš tika apcietināts un gāja bojā izsūtījumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.