Zelmans Abrahams Vaksmans (1888–1973).

Pirms 130 gadiem Krievijas impērijas Kijevas guberņā piedzima nākamais bioķīmiķis, mikrobiologs, ap 20 dažādu antibiotiku radītājs un paša vārda “antibiotikas” darinātājs, 1952. gada Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā laureāts Zelmans Abrahams Vaksmans. Krievijā valdošā antisemītisma dēļ viņš dzimto pusi pameta tūlīt pēc Odesas ģimnāzijas beigšanas 1910. gadā un īstenoja spožu karjeru ASV. 1932. gadā pie profesora Vaksmana kā pazīstama bioķīmiķa vērsās ASV Tuberkulozes apkarošanas biedrība, lūdzot atrast baktērijas, kas, kā tobrīd bija zināms, spēj iznīcināt augsnē esošās tuberkulozes nūjiņas jeb mikobaktērijas. Vaksmans šīs sīkbūtnes nosacīti nosauca par antibiotikām, un turpmākajos gados viņa vadītā komanda izpētīja ap 10 tūkstošiem dažādu augsnes mikroorganismu, līdz 1940. gadā nonāca līdz aktinomicīnam. Cilvēkam tas bija toksisks, tāpēc pētījumi turpinājās, līdz 1942. gadā tika izdalīts cits prettuberkulozes līdzeklis – streptotricīns. Vēl gadu vēlāk Vaksmana līdzstrādnieks, tobrīd students Alberts Šacs atklāja streptomicīnu, kurš kā antibiotika izrādījās vēl efektīvāks par penicilīnu. Streptomicīna gadījumā starp Vaksmanu un Šacu gan izraisījās konflikts, jo Šacs pamatoti uzskatīja, ka pirmais nepelnīti piesavinājies tuberkulozes ārstēšanā lieliskā streptomicīna atklāšanas laurus, kaut arī visu praktisko darbu bija paveicis Šacs.