1888. gada 15. jūnijā. Pēdējais Vācijas ķeizars 0
Pirms 130 gadiem pēc Vācijas ķeizara Frīdriha III nāves par vēsturē pēdējo Vācijas ķeizaru un Prūsijas karali kļuva viņa dēls Vilhelms II Hoencolerns. Viņa valdīšanas periodā Vācija kļuva par pasaules mēroga lielvaru ar kolonijām, spēcīgu armiju, modernu ekonomiku, attīstītu zinātnes, kultūras un sociālo dzīvi. Tomēr ķeizara liktenis bija izšķirts pēc tam, kad Vācija zaudēja Pirmo pasaules karu un 1918. gada nogalē tajā sākās revolūcija. Vilhelms II izmantoja Nīderlandes karalienes Vilhelmīnas laipnību un devās trimdā, kur arī pavadīja atlikušās mūža dienas līdz nāves brīdim 1941. gada 4. jūnijā. Viņa mēģinājumi no trimdas atjaunot monarhiju dzimtenē cieta neveiksmi. Laikabiedri pēdējo Vācijas ķeizaru atceras kā pretrunīgu personību. Viņš bijis neizlēmīgs, taču tajā pašā laikā pārsteidzīgs, impulsīvs un diplomātijas jomā netaktisks. Pēdējais bija viens no faktoriem, kas noveda pie Pirmā pasaules kara, īpaši attiecībās ar Krievijas caru Nikolaju II. Vilhelmu II uzskata par 20. gadsimta pirmo “mediju monarhu”, jo viņam paticis piedalīties dažādos sabiedriskos pasākumos un teikt runas. No vienas puses, viņš bijis atvērts visam jaunajam, burājis, braucis ar auto, taču, no otras puses, nebija gatavs atteikties no vecās prūšu laika spozmes, ļoti cienījis greznas uniformas un ordeņus.
