Pirms 130 gadiem Londonā sāka iznākt viens no šobrīd ilggadīgākajiem un respektablākajiem laikrakstiem “The Financial Times”. Ekonomiska satura izdevums pieteica sevi kā draugu un padomdevēju “godīgam finansistam, investoram ar tīriem nolūkiem, cienījamam brokerim, īstenam direktoram un likumīgam spekulantam”. 1893. gada sākumā laikrakstu sāka drukāt uz laškrāsas papīra, ko mūsdienās pasaulē pieņemts uzskatīt par pazīmi, ka darīšana ar avīzi, kuras saturs veltīts uzņēmējdarbībai. Toreiz pārejai uz “rozā” papīru bija gluži praktiski apsvērumi. Pirmkārt, “Financial Times” vēlējās atšķirties no sava konkurenta “Financial News”. Otrkārt, tāds avīžpapīrs bija lētāks, kaut mūsdienās viss ir otrādi un tieši baltais papīrs ir lētāks. “Financial Times” visai ātri kļuva par citējamu izdevumu ne vien ekonomisko, bet arī politisko norišu jomā. Baltijas vācvalodīgā prese uz britu laikrakstu kā respektablu sāka atsaukties jau 19. gadsimta beigās, kamēr latviešu avīzēs ziņas no “Financial Times” vairāk parādās pēc Pirmā pasaules kara. Jāatzīmē, ka izdevums jau 1914. gada rudenī, karam sākoties, pirmais iesāka rēķināt, cik izmaksā katra kara diena. 1920. gadā tas aplēsa, ka Pirmā pasaules kara dēļ Vācija kļuvusi uz pusi nabagāka, Francija – par ceturtdaļu, Anglija – par 12,7%, bet ASV nacionālā bagātība izdevīgās tirdzniecības dēļ bija pieaugusi par 30%. Vinnētājas tāpat izrādījās Dienvidamerikas valstis un Japāna. Mūsdienās “Financial Times” ik dienu lasa vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Ik dienu pasaulē nopērk ap 193 tūkstošiem avīzes drukas versijas eksemplāru, bet tiešsaistes abonentu skaits ir aptuveni divas reizes lielāks.