1888. gada 1. maijā. Šekspīrs pirmoreiz iestudēts latviešu profesionālā teātrī 0
Pirms 130 gadiem Rīgas Latviešu teātrī notika Viljama Šekspīra lugas “Venēcijas tirgotājs” pirmuzvedums – pirmā reize, kad latviešu profesionālais teātris bija ķēries pie minētā pasaules dramaturģijas klasiķa.
Tiesa, latviešu amatieraktieri pie Šekspīra savu varēšanu bija izmēģinājuši jau dažus gadus iepriekš un pats pirmais Šekspīra latviešu uzvedums, tas pats “Venēcijas tirgotājs”, datējams ar 1884. gada 30. augustu Jelgavas latviešu teātrī.
Lugu, acīmredzot no vācu valodas, šajā sakarā bija tulkojis dzejnieks Esenberģu Jānis un aktieris Roberts Jansons. Pirms tam daudzmaz kvalitatīva lugas tulkojuma nebija, un pat vēl 19. gadsimta 60. – 70. gados varēja dzirdēt viedokli, ka latviešu valoda Šekspīram varbūt nemaz nav piemērota.
Otrā lieta bija profesionālu aktieru trūkums, jo darba dienas nogurdinātajiem amatieriem vakaros ar klasiķa tekstu iemācīšanos bija lielas problēmas.
Trešais šķērslis bija apstāklis, ka Šekspīra dramaturģija prasīja piemērotas dekorācijas un tērpus, kam vajadzēja krietnu finansējumu. Kā 1884. gadā bija izteicies Rīgas Latviešu teātra vadītājs Ādolfs Alunāns: “Viena tāda Šekspīra izrāde Latviešu teātri iegrūstu kapā.”
Uzvedums 1888. gadā tomēr īstenojās, pateicoties dotācijai no Rīgas pilsētas. Režisors bija tā brīža Rīgas Latviešu teātra direktors H. Rode-Ebelings, kurš pats tēloja arī vienu no centrālajām lomām – augļotāju Šeiloku.
“Baltijas Vēstnesis” bija sajūsmā no “briesmīgā skata”, kad Rodes-Ebelinga Šeiloks “trin dunci pie zābaku zoles un gāžas virsū” tirgotājam Antonio, turklāt parādījis to “visām niansēm mīmikā”.
