Pirms 130 gadiem, 1883. gada 26. februārī, Valmieras apriņķa Vecatē piedzima viens no nākamajiem Latvijas lauksaimniecības modernizētājiem, agronoms un lopkopības speciālists, pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1946 – 1951) Paulis Lejiņš.

Lasītākie

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Kokteilis

Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Lasīt citas ziņas

20. gadsimta sākumā mācītu agronomu Latvijā bija ļoti maz, tādēļ Rīgā un Hallē studējušais puisis, citējot Lejiņa 50 gadu jubilejas rakstu ”Jaunākajās Ziņās”, ”nāca kā saukts”. Jaunā agronoma publiskās lekcijas pirms Pirmā pasaules kara bija ļoti populāras, un zemnieki uz tām brauca pat desmitiem kilometru. Brīvvalsts laikā Lejiņš kļuva par vienu no LU Lauksaimniecības fakultātes organizētājiem. Kā zināms, no fakultātes izveidojās Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 1940. gadā okupācijas vara profesoru izvirzīja par A. Kirhenšteina valdības izglītības ministru, tomēr Lejiņam jau pēc pusotra mēneša izdevās no negribētā amata atbrīvoties.