Pirms 130 gadiem Meirānu pagasta Liepsalās zemnieka ģimenē piedzima nākamais Latvijas armijas komandieris Oskars Kalpaks, pirmais, kuram 1918. gadā neatkarīgajai valstij nodibinoties, pietika drosmes uzņemties šo pienākumu, kas tobrīd spožu nākotni nesolīja.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Kalpaks jeb, kā pirmskara Latvijā sākotnēji rakstīja, Kolpaks militāro karjeru sāka, brīvprātīgi piesakoties Irkutskas karaskolā. Podporučiks Kalpaks dienēja Krievijas armijas daļās Polijā un Sibīrijā, bet 1905. gada revolūcijas laikā piedalījās strādnieku nemieru apspiešanā Irkutskā. Enerģiskais un drosmīgais apakšvirsnieks strauju kāpienu pa karjeras kāpnēm sāka līdz ar Pirmo pasaules karu. 1917. gadā viņš jau ir kaujās sevi apliecinājis, vairākkārt apbalvots apakšpulkvedis. Lai arī Kalpaks bija vēlējies karot latviešu strēlnieku rindās, priekšniecība viņa lūgumu noraidīja. Uz palikšanu Latvijā Kalpaks atgriezās 1918. gada rudenī; 31. decembrī uzņēmās landesvēra latviešu vienību komandiera pienākumus, bet jau 1919. gada 6. martā krita kļūmīgā sadursmē ar sabiedrotajiem vācu landesvēristiem pie Airītēm.