Piemineklis Oskaram Kalpakam (1882–1919) Rīgā.
Piemineklis Oskaram Kalpakam (1882–1919) Rīgā.
Arhīva foto

Pulkvedis, kas ticēja Latvijai! Pirms 140 gadiem piedzima Oskars Kalpaks 3

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pirms 140 gadiem Meirānu pagasta Liepsalās zemnieka ģimenē piedzima pirmais neatkarīgās Latvijas bruņoto vienību komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks. Latvijas valstiskuma sākuma gados viņa uzvārdu gan rakstīja kā “Kolpaks”.

Kā daudzi tā laika latviešu jaunekļi, arī Oskars Kalpaks 20. gadsimta sākumā brīvprātīgi izvēlējās karjeru Krievijas impērijas armijā – karaskola zemnieka dēlam nozīmēja iespēju iegūt labu izglītību un sākt kāpienu augšup sociālajā stāvoklī. Pirmo pasaules karu Kalpaks sāka kā ložmetēju vada komandieris krievu–austriešu frontē Galīcijā, bet beidza kā pulka komandieris apakšpulkveža pakāpē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš nebija dienējis latviešu strēlnieku pulkos, kaut vairākkārt to lūdza. Dzimtenē pieredzējušais karavīrs atgriezās 1918. gada rudenī un pēc 18. novembra stājās Kārļa Ulmaņa pagaidu valdības rīcībā kā pulkvedis – leitnants.

Latviešu karaspēka vienību komandiera statusā Kalpaks nepaguva gūt kādas ievērības cienīgas militāras uzvaras, jo drīz, 1919. gada 6. martā, krita kļūmīgajā kalpakiešu kaujā ar tā brīža sabiedrotajiem vācu landesvēristiem pie Airītēm uz Skrundas ceļa.

Vēsturnieku vērtējumā, viņa lielākais nopelns, kas pelnījis apbrīnu, ir tas, ka 1918. gada nogalē, kad daudzi agrākie cara armijas latviešu virsnieki un pat daļa jaunās valsts ministru izmantoja jebkādus ieganstus, lai aizbrauktu kaut kur tālāk no zemes, kuru tūlīt, tūlīt pilnībā draudēja ieņemt lielinieki, Kalpaks uzņēmās pagaidu valdībai uzticīgo dažu simtu vīru komandēšanu.

Viņš ticēja Latvijas idejai, kaut varēja šķist, ka jaundibinātās valsts sagrūšana ir dažu nedēļu, varbūt dienu jautājums. A

r saviem vīriem Kalpaks 1918./1919. gada mijā atkāpās no haosa pārņemtās Rīgas uz Liepāju. Janvārī – februārī viņa komandētais 1. atsevišķais latviešu bataljons iesaistījās pirmajās aizsardzības kaujās Kurzemē, tostarp 1919. gada 16. janvārī izcīnīja Lielauces kauju – pirmo lielāko kalpakiešu sadursmi ar pretinieku, kas turklāt beidzās ar uzvaru.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.