1882. gada 30. augustā. Ilustrāciju un karikatūru meistars Zeberiņš 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Kuldīgas novada Snēpelē zemnieka ģimenē piedzima latviešu grafikas meistars, daudzu grāmatu ilustrētājs, karikatūrists un gleznotājs Indriķis Zeberiņš (1882–1969).
Viņa latviski laucinieciskajiem, viegli pārspīlētajiem tipāžiem raksturīga omulība, kuras dēļ Zeberiņš jau 20. gadsimta sākumā kļuva atpazīstams gan kā karikatūru, vinješu un šaržu zīmētājs, gan grāmatu ilustrators.
Sadarbojies ar žurnāliem “Austrums”, “Stari”, “Jaunības Tekas”, “Vārdotājs”, “Svari”, “Lietuvēns”, “Humorists” un citiem; ilustrējis Zeiboltu Jēkaba “Trakais barons Bunduls”, Annas Brigaderes “Dievs, Daba, Darbs”, Andreja Upīša “Sūnu ciema zēni”, pēc Otrā pasaules kara arī “Zaļo zemi” un vairākas pasaku grāmatas.
Raksturīgi, ka pat Zeberiņa karikatūras bija detaļās un ainaviski izstrādātas.
Staļiniskā okupācijas vara sākotnēji atzina mākslinieka talantu, taču nespēja piedot sadarbību ar vācu okupācijas perioda satīras žurnālu “Humorists” un neslēpto vīpsnāšanu par padomju dzīves ikdienu.
1951. gada pavasarī Zeberiņu arestēja ar ieganstu, ka viņš uzaicinājis pie sevis mājās Jaņa Rozentāla mākslas skolas audzēkņus un rādījis tiem pretpadomju karikatūras.
Apsūdzībā atzīmēja, ka pirmskara “Svaru” karikatūras “apmelo Padomju Savienības partiju un valdību”, un inkriminēja arī piecas karikatūras “Humoristā”.
Citstarp Zeberiņam pārmeta pircēju rindas fotografēšanu 1947. gadā Matīsa tirgū, ko mākslinieks bija darījis, meklējot prototipus zīmējumiem.
69 gadus veco meistaru izslēdza no Mākslinieku savienības, un, notiesāts par “pretpadomju darbību”, laiku līdz 1955. gada rudenim viņš pavadīja cietumā Rīgā.
1957. gadā pēc atbrīvošanas Zeberiņu tomēr reabilitēja un viņš atgriezās mākslas apritē.
