Tautas skaitīšanas rezultāti pirms 140 gadiem Vidzemes un Kurzemes guberņās. Iedzīvotāju skaits auga vai saruka? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem “Baltijas Vēstnesis” ziņoja par provizoriskajiem 1881. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Vidzemes (ieskaitot Igauniju, bet bez Sāmsalas) un Kurzemes guberņās.
Konstatēja, ka Vidzemes guberņas pilsētās tajā laikā dzīvoja 232 128 cilvēki, bet laukos 871 782, tātad kopā 1 103 910.
“Vidzemes pilsētās iedzīvotāju skaits gan drusku audzis, tomēr ne pats no sevis, bet caur ļaužu ienākšanu no laukiem. Ārpus pilsētām, uz laukiem turpretī nekāda iedzīvotāju vairošanās nav notikuse.
Kad atgādinamies, ka visapkārt Eiropā un īpaši Krievijā iedzīvotāju skaits pēdējos 20 gados ļoti stipri audzis, tad Vidzemē iedzīvotāju skaita nekustēšanās ir ievērojama lieta.
Tā mums liecina, ka Vidzeme vēl nebūt nav skaitāma pie plaukstošām zemēm, ka viņā vēl nebūt viss nav kārtīgi iegrozīts.
Piedzīvojumi pierādījuši, ka tur, kur ļaudīm laba dzīve, viņu skaits jo stipri un ātri aug. Iedzīvotāju nevairošanās liecina, ka tiem jācieš dažādi grūtumi, ka tiem dzīve un maizes pelnīšana nav viegla.
Dārgās māju nomas un lielās māju pirkšanas cenas ir izskapējamas tik ar pārāk lieliem pūliņiem un pārāk taupīgu dzīvi. Kurzemes iedzīvotāju skaits vēl nav ziņots, bet mēs nebrīnītos, ja tur būtu manāma stiprāka ļaužu vairošanās.
Tas varētu tur skaidroties caur lielo kroņa muižu pulku, jo kroņa zemniekiem, kā zināms, vieglāka dzīve nekā privātmuižu zemniekiem.
Pie Vidzemes iedzīvotāju skaita neaugšanas jeb pārāk gausās augšanas arī nevar aizbildināties ar to, ka zeme jau ar ļaudīm pārpildīta.
Salīdzinot ar citām Eiropas zemēm un pat dažām Krievijas daļām Vidzemē vēl maz iedzīvotāju, jo tur iznāk tik 1399 iedzīvotāji uz kvadrātjūdzi,” prātoja laikraksts. Kurzemes guberņā 1881. gadā uzskaitīja 652 783 dvēseles, ieskaitot Zemgali un Sēliju.
