1882. gada 28. septembrī. Metalurģija ienāk Liepājā 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem vācu uzņēmēju grupa tēva un dēla Bekeru vadībā Jaunliepājā sāka celt pudlingošanas, velmēšanas, stiepļu un naglu rūpnīcu “Boecker & Co”, kam bija lemts kļūt par vienu no Liepājas un visas Latvijas rūpniecības flagmaņiem.
Tautā to ilgi sauca vienkārši par Bekera rūpnīcu vai naglu un drāšu fabriku, bet padomju okupācijas gados par “Sarkano Metalurgu” un visbeidzot vienkārši par “Liepājas Metalurgu”. 19. gadsimta beigās jaunas fabrikas Jaunliepājas pusē slējās viena pēc otras.
“Mājas Viesis” 1883. gada jūlijā no Liepājas vēstīja: “Pie mums tagad daudz fabriku strādā un dod strādniekiem labu pārtiku: bet vislabākā un slavenākā ir jaunā drāšu fabrika, tur ir vislabākā peļņas vieta. Prastiem strādniekiem tiek par dienu dots 130 kapeikas, un jo ilgāki tur kāds strādā un darbu iemācās, tiek pat līdz 3 rubļi un vairāk maksāts.
Tagad katrā dienā redz drāšu fabrikas divus augstos skursteņus kūpam; atkal tiek lielāks piebūvēts un ir jau atkal divi skursteņi labi augsti gaisā pacelti, kas drīzi būs gatavi.” Liepājas industrializāciju veicināja apstāklis, ka 1874. gadā darbu bija sācis Krievijas impērijai stratēģiski svarīgais Liepājas–Romnu dzelzceļš, kas savienoja Iekškrieviju ar neaizsalstošo Baltijas jūras ostu. Izejvielas un gatavā produkcija varēja ērti plūst gan no, gan uz Liepāju.
Darbu apjoms Bekera uzņēmumā pastāvīgi auga. Sākumā fabrikā strādāja 260 cilvēku, bet 1908. gadā jau 1900. 1891. gadā darbu tur bija sākusi tam laikam modernā martena sistēmas metāla kausēšanas krāsns. Uzņēmumu pārveidoja par akciju sabiedrību, kas deva vēl plašākas attīstības iespējas un ļāva dibināt meitasuzņēmumus Rīgā un Tallinā.
Neskatoties uz dažādām grūtībām, fabrika pārdzīvoja abus pasaules karus, taču nespēja pārdzīvot nemākulīgu vadību un energonesēju sadārdzināšanos. 2016. gadā “KVV Liepājas Metalurgs” bankrotēja; tā īpašumus sadalīja, dodot iespēju teritorijā rasties jauniem uzņēmumiem.
