1882. gada 17. martā. Jātnieks šķimeļa zirgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem “Latviešu Avīzes” vēstīja: “Nesen Liepājas Vācu amatnieku biedrības namā turējuši starp citām priekšlasīšanām arī vienu – īpaši par ķoniņniekiem. Ķoniņnieki ir zemnieki, kas septiņos ciemos uz Kuldīgas pusi dzīvo un kam savas īpašas rektes un tiesības. Ķoniņu lielākais ciems no tiem septiņiem atrodas ceļmalā, aiz Aizputes 17 verstes, kur uz Kuldīgu brauc, un tā ciema vidū ir aiz glāzes (stikla. – Red.) aizlikta bilde, kurā redzams jājējs uz šķimeļa (sirma. – Red.) zirga.
Par šo jājēju un par šiem septiņiem ķoniņu ciemiem raksta tā: “Tanīs gados, kad vēl pār Kurzemi valdīja lielkungi (hercogi), esot kāds lielskungs no zviedru karavīriem gaiņāts, iesprucis ķoniņniekos un lūdzies patversmes un izglābšanās no ienaidnieka rokām.
To māju saimnieks noģērbis lielkungam drēbes un uzvilcies tās pats sevīm un lielkungu pašu paglabājis žagaru čupā, un pats lielkunga staltajam rumakam uzsēdies mugurā un jājis lielkunga vietā pa ceļu. Te tam jājējam uzbrukuši ienaidnieki un to nošāvuši, to par hercogu pašu turēdami, bet hercogs pats bija izglābts.
Aiz pateicības lielskungs visiem nošautā piederīgiem un bērnu bērniem norakstījis tiesības un rektes, kas tiem septiņiem ķoniņu ciemiem vēl šo baltu dienu pieder. Viņi no veciem laikiem tiek saukti par brīvzemniekiem. Jājējam tanī lielā bildē aiz glāzes esot vienā kājā zābaks, otrā pastala, kas nozīmē, ka jājējs gan lielkunga drēbēs ģērbies, taču zemnieks.”
