Ugunsgrēks Rīgas centrā: pirms 140 gadiem gandrīz pilnībā pāris stundās izdega Rīgas Vācu teātra iekštelpas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem dienas vidū gandrīz pilnībā “līdz pagrabam” pāris stundās izdega 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta uzceltā Rīgas Vācu teātra, tagadējās Latvijas Nacionālās operas, iekštelpas. Ugunsgrēkā gāja bojā teātra skārdnieks. Divi ugunsdzēsēji guva ievainojumus, citi bija tikai materiāli zaudējumi.
Degšana bija sākusies bēniņos, toreiz uzskatīja, ka vainīgi strādnieki, kas tīrījuši apgaismojuma gāzes degļus un aizmirsuši degošu sveci. Rīgas ugunsdzēsēji liesmojošo ēku vairs apdzēst nespēja, tomēr izdevās izglābt daļu teātra inventāra.
Karstums no degošā jumta bija tik liels, ka otrā ielas pusē namiem saplīsa logu rūtis un apsvila aizkari.
Atjaunošana ilga no 1885. līdz 1887. gadam Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga vadībā. Ēka ieguva laikmetīgus uzlabojumus – no kanāla puses tai piebūvēja mašīnmāju, kurā tvaika dzinēji nodrošināja ventilāciju, apkuri, ūdensapgādi, kā arī darbināja elektroģeneratoru – pirmo elektrostaciju Rīgā. Teātra ārpusei Šmēlings saglabāja iepriekšējo veidolu, minimāli mainot ieejas daļu.
Ņemot vērā šīs uguns nelaimes mācību un Vīnes “Ringteātra” traģiskā ugunsgrēka pieredzi, pamatīgāk tika pārbūvētas iekštelpas. Gaiteņus un ieejas taisīja velvētus, jo tādi griesti ugunsgrēkā skaitījās izturīgāki.
Jumta konstrukcijās izmantoja metālu; ierīkoja ugunsdrošu skārda priekškaru starp skatuvi un skatītāju zāli, kas, kā apgalvoja, spējot aizvērties 15–25 sekunžu laikā. Vairākās vietās iebūvēja ugunsdrošas metāla durvis un starpsienas, visas durvis namā nu vērās vai nu abpusēji, vai tikai uz āru. Savukārt tualetēs tagad bija ūdensklozeti.
