“Strīdus še ir sveša lieta; katris uzturās godam.” Pirms 140 gadiem raksta par Saldus uzplaukšanu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem “Latviešu Avīzes” rakstīja: “Gan neviens miestiņš un neviena pilsētiņa, bez vien (izņemot. – Red.) Liepāja, visā Kurzemē nebūs tai mērā uzplaukusi kā Saldus.
Priekš 25 gadiem bija tikai baznīca un viņai apkārt labības lauki un mežs. Tagad redzam namus un ielas; pie tirgus plača pat it lieli nami, kas liecina, ka še jo turīgi pilsētnieki dzīvo. Ir ietaisīti smuku dārzi, kas ar laiku pilsētiņai būs par greznumu.
Līdz 1869. gadam bija Saldus uzplaukšanai vēl lieli kavēkļi ceļā caur tam, ka kroņa Saldus muižas nomnieks maz plaču priekš namu būvēšanas atvēlēja, un arī caur tam, ka žīdiem bija aizliegts Saldū apmesties.
Bet 1869. gadā kronis atvēlēja muižas laukus, kādas 120 pūrvietas, kas kreisajā Cieceres upes krastā atronās, pilsētiņai par labu.
No tā laika ir Saldus acīmredzami izplatījusies. Andele sāka plaukt, kad arī žīdiem bija atvēlēts še apmesties. Tagad pilsētiņai jau pie 2000 iedzīvotāju. Cerams, ka varbūt šinī gadā tiks apriņķa skola atklāta; jo īpaša komisija šo lietu savā gādāšanā ņēmusi, un to arī galā vedīs. (..)
Jo līdz šim visiem, kas savus bērnus tāļāk gribēja izmācīt, vajadzēja sūtīt uz Kuldīgu un Jelgavu skolā. Bodes un šeņķi, kas mūsu miestiņos un pilsētiņās allaž ronās, arī še ir labi lielā skaitā.
Saldus un dažu apgabalu pagasta nams arī atronās še, un ik dienas ļaudis te pienāk savu vajadzību dēļ.
Saderība un vienprātība liekās starp miesta un zemes iedzīvotājiem valdot. Strīdus še ir sveša lieta; katris uzturās godam.
Lielākās ielas ir gandrīz jau visas bruģētas; namu īpašnieki, katris pēc savas gruntes, ir šos upurus nesuši. Krāšanas un aizdošanas lāde atvieglina naudas lietas. (..) Saldus ir īsti koša un veselīga vieta, bet tā jaukākā un no dabas bagāti apdāvinātākā vietiņa ir Kalnamuiža.”
