Skats bija briesmīgs: pirms 140 gadiem Jelgavu piemeklēja ugunsgrēks, kāds pilsētas vēsturē vēl nebija piedzīvots 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Jelgavu agrā svētdienas rītā piemeklēja ugunsgrēks, kāds, pēc laikabiedru iespaidiem, pilsētas vēsturē vēl nebija piedzīvots.
“Latviešu Avīzes” rakstīja: “Pulksten divos no rīta tikām traucēti iz svētrīta miega ar ugunsgrēka alarmēšanu: sparkšķināšanu un baznīcas pulksteņa sēro skandināšanu.
Nelaimes vietā nonākušiem, skats bija briesmīgs: Valles (Vaļņu) ielā, Burkevica kunga lietkoku placī bija izcēlies uguns, kas mazā brīdī pārplūda pār visu tur esošo materiālu un aizgrāba ne vien tikai stāpeļa, bet arī citas ēkas un apkārtējos namus, no kuriem daži nodedza un trīs caur mūsu ugunsdzēsēju cītību tika apdzēsti.
Bet pa tām starpām uguns bija aizgrābusi malkas asis uz lielā malkas plača, otrā pusē vecā grāvja, un, kaut gan drīzumā sprices un roku spēki bija darbā, nevarēja liesmas vairs remdēt; tās pārpletās pār visa plača kreiso pusi, aizgrāba Hāze kunga zāģu, skaldīšanas un maltuves fabriķi, pārmetās uz labo pusi un tā jau pusdienas laikā kādas 3000 asis malkas stāvēja liesmās, kas viļņoja skaidri kā bangodama jūra.
Ap šo laiku ieradās kāda nodaļa iz Rīgas ugunsdzēsējiem, vienu no savām slavenajām dampfšpricēm līdzņemdama, bet pie tādām liesmām un pie bezgalīgā karstuma jau liesmu tāļumā nekas nebija iespējams priekš glābšanas.
Un taču ap pulksten pieciem pēc pusdienas mūsu dūšīgiem ugunsdzēsējiem izdevās uguni tiktāl slābināt, ka no jauna tikai vēl viena rinda dedza.
Te vienreiz sagriezās viesuls un sadzina reti redzētā augstumā uguni, dūmus un pelnus gaisā – atsitās otrāds vējš, kas liesmas rāva pāri par vairāk malkas rindām un nu bija cerības pūliņi uz glābšanu jāatmet.
Ap pulkstens deviņiem vakarā dedza beidzamās rindas pie cietuma nama, bet tāļāka uguns iešana tika caur dzēsēju pūliņiem apspiesta, kaut gan vēl vietām kvēloja un liesmoja līdz pirmdienas rītam.” Cilvēki ugunsnelaimē necieta, taču materiālie zaudējumi bija ievērojami.
Bija iznīcināti ziemai domātie malkas krājumi, un tas radīja bažas gan par malkas trūkumu, gan cenu celšanos.
Tobrīd jelgavnieki nevarēja iedomāties, ka pēc nedaudz vairāk kā pusgadsimta, 1944. gada vasaras nogalē, pilsētu gaida ugunsposts, kas veco Jelgavu iznīcinās pilnībā.
