1880. gada 19. jūnijā. Dziesmu svētki Vecrīgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Rīgā norisinājās Otrie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, kas bija sākušies 17. jūnijā un noslēdzās 20. jūnijā. Kopkorī sadarbojās 69 kori, kopējam dziedātāju skaitam sasniedzot 1653, bet vēl bija pūtēju orķestris ar 25 mūziķiem.
Dalībnieku un koru skaits bija apmēram uz pusi lielāks nekā pirmajos dziesmu svētkos 1873. gadā. Centrālā norises vieta atradās tagadējā Neatkarības (Jēkaba) laukumā, Jēkaba un K. Valdemāra ielas satekvietā, kur pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Baumanis bija bez maksas uzprojektējis estrādi.
Mūzikas vēsturnieki uzsver, ka atšķirībā no pirmajiem svētkiem, krietni bija bagātinājies pašu latviešu komponistu radītais repertuārs. Bija iznākusi Jāņa Cimzes “Dziesmu rota”, Vīgneru Ernesta dziesmu krājums “Latvija”, Baumaņu Kārļa “Austra”, Jurjānu Andreja “Dainas”, Oskara Šepska “Dziesmiņas”.
20. jūlijā – pēdējā dienā – norisinājās dziesmu kari, kuros piedalījās 18 kori. Visi bija no Rīgas vai Vidzemes, un tā laika prese pat pārmeta kurzemniekiem “atraušanos”. Uzvarēja Vietalvas labdarības biedrības jauktais koris skolotāja Jura Kalniņa vadībā.
Par tautasdziesmu “Jāju dienu, jāju nakti” Jāņa Cimzes apdarē un vācu komponista Feliksa Mendelszona – Bartoldi “Caur šņākdamiem zariem” koris saņēma “lielu sudraba liru priekš karoga kāta”. Noslēguma balle ilga līdz pusnaktij.
“Jauki bija skatīties no paaugstās estrādes, kā pa plašo zāli simti un atkal simti pāri pēc mūzikas skaņām grozījās, līksmi, jautri, visu lielākā kārtībā un saticībā. Saskaitījām līdz kādu 700 dancotāju pāru, kas vienā reizē kadrili dancoja,” priecājās “Baltijas Zemkopis”.
