1880. gada 1. janvārī. Rīgas parku zelta laikmets 0
Pirms 140 gadiem par Rīgas dārzu direkcijas vadītāju oficiāli kļuva 27 gadus vecais Vācijā izglītotais Georgs Kūfalts.
Rīgas parku un dārzu sistēmu Kūfalts kūrēja 35 gadus līdz 1914. gadam.
Pateicoties viņam, Bastejkalns un Rīgas kanāla apstādījumi ieguva tagadējās aprises, bet Rīgu dēļ izkoptā Vērmaņdārza, Viesturdārza, Arkādijas un vēl citiem apstādījumiem sāka dēvēt par “parku pilsētu”.
Šī vīra iespaids uz Latvijas galvaspilsētas “zaļo” tēlu ir nepārvērtējams.
Cita starpā Kūfalta nopelns ir Mežaparka (Kaizervaldes), Zooloģiskā dārza un Rīgas Meža kapu iekārtošana.
Ideju par priežu mežā ierīkotas atdusas vietas izkopšanu Rīgas dārzu vadītājs ap 1909. gadu patapināja no vācu kolēģiem, jo ko līdzīgu bija redzējis un novērtējis Olsdorfas kapos Hamburgas pievārtē.
Attiecīgi Mežaparks, idejiski arī nācis no Vācijas, bija pirmais dabas vidē iekļauta pilsētas dzīvojamā rajona piemērs Krievijas impērijā.
Kūfalta karjeru un iesāktos darbus brutālā veidā 1914. gada vasaras beigās pārtrauca Pirmais pasaules karš,
kā arī tā izsauktā pretvācu kampaņa. Krievijas varasiestādes dārzu meistaru apsūdzēja spiegošanā un valsts nodevībā. Viņš taču bija Vācijas pavalstnieks, Vācijas kara flotes atbalsta biedrības loceklis un abi viņa dēli – vācu armijas leitnanti.
Turklāt Kūfalta mājā atrada astronomisko teleskopu, ko pasludināja par spiegošanas līdzekli.
Rīgas dārzu direkcijas vadītājam ieslodzījumā nācās pavadīt piecus mēnešus, pirms 1915. gada februārī viņam atļāva izbraukt uz dzimteni “kā tādam, kas pēc sava vecuma neder karam”.
Par Kūfalta amata mantinieku Rīgā kļuva viņa skolnieks Andrejs Zeidaks, kurš palika uzticīgs priekšgājēja idejām un turpināja tās izkopt arī neatkarīgajā Latvijā, izveidojot, piemēram, Ziedoņdārzu.
