1879. gada 7. novembrī. Dzimis “pasaku ķēniņš” – Kārlis Skalbe 0
Pirms 140 gadiem kalēja ģimenē Vecpiebalgas Incēnos piedzima literāts un sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu rakstniekiem, draugu un laikabiedru dēvēts arī par “pasaku ķēniņu” – Kārlis Skalbe.
Kā zināms, viņa rosinātā devīze “Tēvzemei un brīvībai” rotā Brīvības pieminekli.
Skalbe kā dzejnieks un literāro pasaku autors ievērību izpelnījās 19./20. gadsimta mijā, tajā skaitā, pateicoties 1913. gadā izdotajām “Kaķīša dzirnavām”, taču plašu vistautas atpazīstamību viņš iemantoja Pirmā pasaules kara gados un Latvijas Neatkarības kara laikā, kad tapa publicistiskās “Kara gleznas” “Dzimtenes Vēstnesī” un “Mazās piezīmes” “Jaunākajās Ziņās”.
Skalbe, būdams patriotiski noskaņots, demokrātijas periodā aktīvi piedalījās arī Latvijas politiskajā dzīvē kā Tautas padomes, Satversmes sapulces, tad arī Saeimas deputāts.
Literatūrzinātnieki atzīmē Skalbes darbu specifisko, “latvisko garu”. “Skalbe nepieder pie tiem dzejniekiem, kas daudz mācās no lielu tautu lieliem dzejas meistariem, ļaudamies to ietekmei formas meklējumos un idejās.
Skalbe ir dzimis pats ar savu dziesmu un dziedājis to visu mūžu kā putns zarā,” atzīmējusi viņa laikabiedre, latviešu teātra kritiķe Paula Jēgere-Freimane. Neskatoties uz to, ka rakstnieks Otrā pasaules kara noslēgumā devās bēgļu gaitās un nomira Zviedrijā, viņa literāro mantojumu, galvenokārt pasakas, atzina arī okupētajā padomju Latvijā. “Mazās piezīmes” gan tika noklusētas.
