1878. gada 24. septembrī. Dzimis viens no 1905. gada revolūcijas simboliem 0
Pirms 140 gadiem Valmieras apriņķa Idus pagastā piedzima viens no pārdrošākajiem 1905. gada revolūcijas latviešu kaujiniekiem Jānis Čoke.
Viņa cīņu un domu biedri vēlāk atzina, ka Čoke, kaut drosmīgs un pret “šķiras ienaidniekiem” nežēlīgs, pārāk bieži rīkojies uz savu galvu.
Oto Erbes vīļu un darbarīku fabrikas strādnieks jau 1902. gadā pievienojās latviešu sociāldemokrātiem un faktiski kļuva par profesionālu revolucionāru.
1905. gada revolūcijā viņš piedalījās kopā ar jaunākajiem brāļiem Kārli, Gustavu un Ādamu. Visi kopā ar vēl vairākiem revolucionāriem izveidoja kaujinieku pulciņu “Brašie”.
“Brašais” bija Jāņa Čokes segvārds. 1905. un 1906. gadā viņš piedalījās slavenajos uzbrukumos Centrālcietumam, dragūnu patruļai pie fabrikas “Provodņik” un Rīgas Policijas pārvaldei.
Vislielāko “slavu” J. Čokem un viņa brāļiem tomēr sagādāja uzbrukums Krievijas Valsts bankas nodaļai Helsinku centrā 1906. gada 26. februārī.
Somu vēsturnieki norāda, ka nekas tāds Somijas vēsturē nav piedzīvots ne pirms, ne pēc tam. Uzbrukuma laikā tika nogalināts viens no apsargiem.
Kad dažas dienas vēlāk policijai izdevās Jāni Čoki arestēt un aizvest uz policijas iecirkni, viņš aizbēga, nogalinot divus policistus un vienu ievainojot.
Aresta brīdī kārtībnieki gan bija viņam atņēmuši “mauzeri”, taču nezināja, ka Čoke drēbēs paslēpis dunci un tas ir viņa iecienīts “darba rīks”.
Nedaudz vēlāk, pēc trīs stundu apšaudes 28 gadus veco kaujinieku izdevās sagūstīt atkal.
Čokem piesprieda mūža ieslodzījumu. 1910. gada 9. jūnijā viņš nomira no tuberkulozes Turku cietumā.
