Pirms 140 gadiem, 1873. gada 9. maijā, Vīnes biržas sabrukums ievadīja pirmo starptautiska mēroga finanšu un ekonomisko krīzi, kas pasaules vēsturē palikusi kā Lielā depresija.

Lasītākie

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Lasīt citas ziņas

Pasaules saimniecība tolaik jau bija tiktāl saistīta, lai no krīzes ciestu ne tikai Eiropa, īpaši Lielbritānija, bet arī ASV, kur pārspīlēja ar dzelzceļu būves tempiem. Posts iestājās tikai 1879. gadā, kaut daži vēsturnieki uzskata, ka depresija turpinājusies līdz 1896. gadam. Vairāki katastrofas iemesli atgādina dažus gadus seno pagātni. Tā Vīnes biržas kraha pamatā bija nesamērīgā akciju spekulācija, līdz akciju burbulis plīsa. Savu lomu spēlēja arī lielā nenopelnītās naudas masa, kas tolaik ieplūda Vācijā kā Francijas reparācijas par zaudēto 1870./1871. gada Francijas – Prūsijas karu (mūsdienās šo lomu spēlēja dāsnie banku kredīti). Galvenais tomēr bija 19. gadsimta otrās puses nekontrolētais un drudžainais ekonomikas bums, kas ekonomiku noveda līdz pārkaršanai.