Pirms 140 gadiem, 1873. gada 26. jūnijā, ieskandinot Pirmos vispārējos latviešu Dziesmu svētkus, kas ilga līdz 29. jūnijam, Rīgas Latviešu biedrības zālē Dziesmu svētku ievadījuma svinīgajā aktā pirmo reizi tika dziedāta Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” – vēlākā neatkarīgās Latvijas valsts himna.

Lasītākie

Veselam

Jauni cilvēki riskē nepamanīt zarnu vēža simptomus – ārste brīdina par 5 svarīgākajām pazīmēm

Kokteilis

3 zodiaka zīmes, kuru pārstāvji laikā no Lieldienām līdz Jāņiem piedzīvos īpašu veiksmi

RAKSTA REDAKTORS

“Bākā bija vieta 25 litriem, bet uzpildījām 35…” Kliente izsaka aizdomas par degvielas uzpildes stacijas viltībām

Lasīt citas ziņas

Tā laika presē par pirmo Dziesmu svētku dienu rakstīja: ”Lieli ļaužu bari stāvēja biedrības nama ārpusē, gaidīdami, kas notiks. Te, raug, no Dinaburgas stacijas sāk liels ļaužu pūlis kā birtin birt. Kārtības vīri pa priekšu, tad dziedātāji, karogiem plīvojot. Apklusa visa tērzēšana. Ikviens ar godbijāšanu skatījās uz tiem nopietniem vaigiem.” Pirmajos Dziesmu svētkos tika iedibinātas tradīcijas un kārtība, kas pastāv līdz pat mūsdienām: svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, Dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles.