1872. gada 21. decembris – Čelendžera ekspedīcija, tiek likti pamati okeanogrāfijai 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Portsmutas ostu Anglijā atstāja britu karalisko jūrasspēku korvete “Chellenger”, kas bruņojuma vietā bija pielādēta ar modernākajiem tā laika zinātnisko mērījumu aparātiem un laboratorijas ekipējumu dabaszinātņu un ķīmijas analīžu veikšanai. Buriniekam bija arī tvaika mašīna, ar ko darbināt īpašu urbšanas iekārtu okeāna dibena paraugu ņemšanai. Komandā atradās labākie britu impērijas dabaszinātņu jomas pētnieki okeanogrāfa sera Čārlza Vaivila Tomasa vadībā.
Tā sauktā Čelendžera ekspedīcija bija pirmā specializētā okeanogrāfiskā ekspedīcija pasaulē, organizēta ar tīri zinātniskiem mērķiem, un tā guldīja minētās zinātnes jomas pamatus. Laikā no 1872. līdz 1876. gadam zinātnieku burinieks veica 127 580 kilometrus, pētot Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna dzīles un ūdeņu iemītniekus. Laikabiedru skatījumā, tā bija dižākā zinātniskā ekspedīcija kopš 15. un 16. gadsimta ģeogrāfisko atklājumu kuģojumiem. Ekspedīcijas rezultāti tika apkopoti 50 sējumos aprakstu, skiču un diagrammu, un, lai tos apstrādātu, Eiropas zinātniekiem vajadzēja vēl pārdesmit gadu.
“Chellenger” atklāja un kataloģizēja 4717 līdz tam nezināmu sugu, kuģojot Dienvidpola tuvumā, pirmo reizi aprakstīja un uzskicēja peldošos aisbergus, bet 1875. gada pavasarī Marianas dziļvagā pie Guamas ar īpašas virves un atsvara palīdzību veica okeāna dziļuma mērījumus, kas uzrādīja 8184 m dzīli, pārspējot visus iepriekš cilvēces noskaidrotos.
Mūsdienās zināms, ka Čelendžera pētnieki bija darbojušies Marianas dziļvagas dienviddaļā, kur atrodams vēl lielāks 10 898 līdz 10 916 metru bezdibenis, kam, godinot 19. gadsimta ekspedīciju, dots Čelendžera dzīles vārds.
