Pirms 150 gadiem dzimis pretrunīgais latviešu literatūras klasiķis Andrievs Niedra 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Tirzas pagasta “Dauškānu” saimnieka ģimenē piedzima luterāņu mācītājs, izcils literāts un literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks Andrievs Niedra.
Neapšaubāmi viens no latviešu literatūras klasiķiem un 20. gadsimta sākuma ietekmīgākajiem latviešu publicistiem, taču pilnībā atzīt Niedras nopelnus 20. gadsimta ritumā traucējusi viņa neveiksmīgā politiskā darbība 1919. gada pavasarī, piekrītot kļūt par provāciskās valdības galvu – fakts, kas pagājušā gadsimta 20.–30. gados viņam stabili piestiprināja “kangara” un “tautas nodevēja” birku.
Literārā ziņā viņa spožākais devums ir romāns “Līdumu dūmos” (1899), pēc kura motīviem rakstītā latviešu amatierteātros tolaik ļoti iecienītā luga “Zeme” (1903). Atzīmējams arī viņa 1905. gada notikumiem veltītais stāsts “Pēteris Salna” (1911), tāpat trimdā rakstītās atmiņu grāmatas “Tautas nodevēja atmiņas” un “Kā tās lietas tika darītas”.
Andrievs Niedra ir arī vairāku dzejas krājumu un populārās dziesmas “Dažu skaistu ziedu” vārdu autors. Kā politiķis Niedra bija nacionāli, konservatīvi noskaņots, pārliecināts lieliniecisma ideju pretinieks, evolūcijas, ne vardarbīgas revolūcijas piekritējs.
Viņš, piemēram, uzskatīja, ka Latvijas valstiskuma pasludināšana 1918. gada 18. novembrī bijusi “Ulmaņa pārgalvība” un Tautas Padomei nav bijis tiesību proklamēt neatkarīgu valsti, jo tā nepārstāvēja visas Latvijas iedzīvotāju grupas. Niedra vēlējās pakāpeniskāku ceļu, taču pēc Satversmes sapulces sasaukšanas 1920. gada 1. maijā atzina esošo valsti, par kuru Neatkarības karā Studentu rotā bija karojuši viņa trīs dēli Kārlis, Andrejs un Alnis. Nežēlastībā kritušais Andrievs Niedra sākotnēji dzīvoja trimdā Klaipēdas apgabalā; 1924. gadā atgriezās Latvijā un tika tiesāts, apžēlots un atkal devās trimdā uz Austrumprūsiju. Otrreiz dzimtenē Niedra atgriezās 1942. gada aprīlī, vācu okupācijas apstākļos, un drīz pēc tam arī nomira.
