Otīlija Muceniece – pirmā režisore, kas lauza priekšstatus, ka sieviete nav piemērota šim darbam 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1871. gada 6. septembrī. Pirmā režisore
Pirms 150 gadiem namdara ģimenē Cēsīs piedzima viena no ievērojamākajām 19./20. gadsimta mijas latviešu teātra aktrisēm, pirmā profesionālā latviešu režisore Otīlija Muceniece.
Latviešu teātra vidē viņa pirmo soli spēra 1888. gadā, tātad 17 gadu vecumā, taču, neapmierināta ar to, ka tai nedeva lomas, ambiciozā meitene no profesionālā teātra aizgāja, turpmākajos gados padziļinot savus aktiermākslas dotumus gan kursos, gan amatierizrāžu epizodēs.
Lielā atgriešanās notika 1899. gada rudenī, kad Muceniece guva publikas uzmanību ar pirmo nozīmīgo lomu Rīgas Latviešu teātrī uzvestajā vācu dramaturga Hermaņa Zūdermaņa “Dzimtenē”, atveidojot centrālo varoni Magdu.
Tādi arī turpmāk bija viņas jaunības tēli – nepakļāvīgas, ar nebrīvi un apspiestību mierā neesošas sievietes, kas atbilda arī pašas Mucenieces temperamentam.
Tas atbilda arī Aspazijas lugu garam, un 1905. gadā aktrise kļuva par pirmo Gunas lomas tēlotāju “Sidraba šķidrautā”.
Kritiķi uzskata, ka tas bijis viņas talanta augstākais lidojums, taču cildināta tiek arī viņas Spīdola 1912. gada Raiņa “Ugunī un naktī”.
Muceniece aktiermākslas karjeras laikā jo bieži mainīja teātrus, ilgāk par dažiem gadiem nevienā neaizkavējoties.
20. gadu sākumā viņa sāka darboties kā režisore Liepājā, laužot tā laika priekšstatus, ka sieviete nav piemērota režisora darbam.
Lielāko atzinību režijā viņa guva 1922.–1925. gadā, vadot Latviešu dramatisko teātri Daugavpilī, kas kļuva veiksmīgs, lielā mērā pateicoties viņai. Režiju Muceniece vadījusi gausi, taču pamatīgi.
Kopumā līdz karjeras noslēgumam 1932. gadā viņa uzveda ap 50 lugu. No teātra Otīlijai Muceniecei nācās šķirties veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ.
