Vairums uzskatīja, ka tā ir izdomājums un nekad nav eksistējusi. Kā atklāja leģendāro Troju? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1871. gada 11. oktobrī. Leģendas atdzīvošanās
Pirms 150 gadiem vācu uzņēmējs un arheoloģijas entuziasts Heinrihs Šlīmans, izmantojot dinamītu, sāka arheoloģiskos izrakumus Hisarlikas pakalnā, Mazāzijā, mūsdienu Turcijas teritorijā.
Izrakumi noveda pie Homēra “Iliādā” un “Odisejā” aprakstītās, leģendārās Trojas atrašanas. Eposos aprakstītais vismaz daļēji izrādījās tiesa.
Nav iespējams noskaidrot, vai kāds vēsturiskās patiesības grauds ir Homēra apdzejotajos Trojas kara notikumos, taču mūsdienu zinātnieki neapšauba, ka leģendārā pilsēta atradusies tieši Hisarlika paugurā, turklāt pastāvējusi no bronzas laikmeta, tas ir, sākot ar aptuveni 3000 gadiem pirms mūsu ēras un beidzot ar romiešu varas un senās Bizantijas laikiem.
Iedzīvotāji šo vietu galīgi pameta ap mūsu ēras 500 gadu, kad Troju vairākkārt nopostīja zemestrīces. Pēc tam par to aizmirsa. Apgaismības laikmetā un līdz 19. gadsimta vidum vairums uzskatīja, ka pilsēta ir izdomājums un nekad nav eksistējusi.
Tomēr atradās entuziasti, kas domāja citādi. Nozīmīga loma bija britu diplomātam Frenkam Kalvertam, kurš iegādājās fermu Hisarlika tuvumā un sāka apkaimes pētījumus.
Tieši viņam izdevās pārliecināt Šlīmani, ka nepieciešams arheoloģiski pārbaudīt teoriju par Homēra Trojas vietu.
Uzņēmējs, kurš bija nesen šķīries, taču bija gatavs ziedot meklējumiem savu tirdznieciskajos darījumos Krievijā nopelnīto naudu, turklāt aizrāvās ar arheoloģiju un vēl bērnībā bija jūsmojis par Homēra varoņiem, nodevās šim darbam ar visu enerģiju.
