1869. gada 25. decembrī. Latviešu ticējumu un ķīniešu valodas zinātājs 0
Pirms 150 gadiem Raunas pagasta Pekšu māju saimnieka ģimenē dzimis sinologs, latviešu folkloras un mitoloģijas speciālists, zinātniskās mitoloģijas pamatlicējs Latvijā Pēteris Šmits.
Paliekošs viņa devums ir “Latviešu tautas pasakas un teikas” 15 sējumos (sāka izdot 1925., bet pabeidza 1937. gadā) un “Latviešu tautas ticējumi” četros sējumos.
Atzīts, ka Šmits bijis 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijas ievērojamākais un ražīgākais folklorists.
Pirmskara Latvijā viņu mēdza godināt arī kā vienu no sava laika ievērojamākajiem latviešu zinātniekiem vispār, bet viņa pētījumus par mitoloģiju un senvēsturi – par “ievērojamākajiem, kādi mums ir”.
Uz Šmita vākumu balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība.
Turklāt zinātnieks uzrakstījis pirmo sistemātisko pārskatu par latviešu mitoloģiju.
Valodniecības zinātnē pēc studijām Maskavas universitātē un Pēterburgā Šmits bija aktīvs jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnēji viņa intereses pārsvarā saistījās ar Austrumiem.
Viņa pētījumi drukāti krievu, latviešu, vācu un angļu valodā. Profesors Eiropas mērogā bija pazīstams kā ķīniešu un Krievijas Tālo Austrumu tautu valodu pētnieks, ķīniešu un mandžūru valodas mācību materiālu autors.
Lai padziļinātu zināšanas, viņš trīs gadus pavadīja Ķīnā, pēc tam pasniedza ķīniešu valodu Vladivostokā. Jāatzīmē, ka 1919. gadā Šmits kļuva par vienu no Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes līderiem, piedalījies tā sauktā Imantas pulka izveidē un kopā ar šo vienību 1920. gada pavasarī atgriezās Latvijā.
