1868. gada 25. oktobrī. Dzimis Ludzas igauņu “atklājējs” 0
Pirms 150 gadiem skolotāja ģimenē Sāmsalā piedzima igauņu folklorists, valodnieks, bet neatkarīgās Igaunijas laikā arī diplomāts Oskars Kallass. Latvijas kontekstā Kallass ievērojams ar to, ka pirmais pievērsa plašākas sabiedrības uzmanību tādam fenomenam kā Ludzas igauņi.
Tērbatā studējušais valodnieks 1893. gadā apceļoja Ludzas apkaimi un tur savāktās ziņas par neparastās Latgales igauņu kolonijas iemītniekiem un viņu seno valodu apkopoja grāmatā “Ludzas igauņi” (“Ludzas zemes ļaudis”), ko igauņu un vācu valodā izdeva nākamajā gadā. Tiesa, Ludzas igauņus savos rakstos 19. gadsimtā īsumā bija pieminējuši arī vācbaltu autori, tomēr Kallasa publikācijas bija pirmās plašākās un tās uztvēra arī citi, arī latviešu etnogrāfi.
Ludzas novada igauņi 19. gadsimtā vēl diezgan lielā skaitā dzīvoja Ciblas, Mērdzenes, Nirzas un Pildas pagastos. Kallass saskaitīja vairāk nekā 4000 katoļticīgo igauņu, taču 20. gadsimta 70. gados apkaimē bija atlikuši vien pārdesmit šiem ļaudīm raksturīgajā dienvidigauņu dialektā runājošo. Zināms, ka 18. gadsimtā igauņu zemnieki Ludzas apkaimē jau mituši, taču par kolonijas izcelsmi arī mūsdienu pētniekiem skaidrības nav.
Ticamākās versijas min ieceļošanu 17. gadsimtā pēc poļu–zviedru kara vai to, ka igauņu zemniekus savulaik “iemainījuši” Latgales poļu vai vācu muižnieki. Jāatzīmē, ka plašāk par Ludzas igauņiem stāsta “Latvijas Mediju” apgādā pagājušajā gadā iznākusī igauņu literāta Hannesa Korjusa grāmata “Ludzas igauņi”.
