RLB pirmā ēka.

Pirms 150 gadiem (22. februārī pēc vecā stila) ar Baltijas ģenerālgubernatora Pjotra Albedinska labvēlību grupa jaunlatviešu un Rīgas latviešu amatnieku pārstāvju izlēma dibināt Rīgas Latviešu biedrības priekšteci – “Latviskas palīdzības biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem”. Cara administrācija un vācbaltiešu aprindas līdz tam uz latviešu mēģinājumiem organizēties bija raudzījušās ar aizdomām. Formālais biedrības uzdevums bija palīdzēt zemniekiem Igaunijā uzvarēt neražas izsaukto badu. Dibinātāju vidū bija avīzes “Mājas Viesis” redaktors Ansis Leitāns, grāmatvedis un “Pēterburgas Avīžu” korespondents Pēteris Tīdemanis, nesēju amata pārstāvis Johans Zilberfeils un viņa kolēģis Jānis Vende. Savukārt ar padomu palīdzēja tolaik Rīgā pazīstamais dažādu biedrību dibināšanas entuziasts, vācbaltietis Ivans Hīmillers. Biedrības pirmais uzdevums bija vākt ziedojumus. Tas tika darīts, organizējot dažādus koncertus, priekšnesumus, teātra izrādes. Piemēram, pirmo publisko lekciju latviešu valodā. Tādējādi aktivizējās līdz tam maz pamanāmā latviešu sabiedriskā dzīve un reizē līdz 1867. gada aprīļa vidum “trūkumu ciezdamo igauņu” vajadzībām savāca 1300 rubļu. Biedrību klājās slēgt, kad bads Igaunijā mitēsies, tomēr gada beigās tika apstiprināti jaunie biedrības statūti, kuros nu ietilpa arī “gara apgaismošana starp latviešiem”. Bija tapusi Rīgas Latviešu biedrība ar daudz plašāku misiju.