1868. gada 2. jūnijā. Latviešu teātra sākums 1
Pirms 150 gadiem (pēc jaunā stila 14. jūnijā) Vingrotāju biedrības zālē Rīgas Latviešu biedrības teātris pirmo reizi Rīgā skatītājiem piedāvāja teātra izrādi latviešu valodā.
Tā bija Aleksandra Johana Stendera jeb Jaunā Stendera 1790. gadā Latvijas apstākļiem pārstrādātā dāņu autora Ludviga Holberga didaktiskā komēdija “Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts” jeb “Žūpu Bērtulis” trijos cēlienos.
Šo brīdi pieņemts uzskatīt par atskaites punktu latviešu teātra vēsturei, kaut pirmās ziņas par mēģinājumiem spēlēt teātri provincē attiecas vismaz uz 1825. gadu, kad Vidzemē kādā šķūnī vietējie zemnieki lūkojuši uzvest Fridriha Šillera “Laupītājus”.
Kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons norādījis, ka arī ķekatās iešanu var uzskatīt latviešu tautas teātra aizmetni.
“Žūpu Bērtuļa” galvenie organizatori bija uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki Rihards Tomsons, Kristaps Bergs, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.
Tomsons uzstājās ne tikai kā režisors, bet kopā ar minētajām personām un vēl vairākiem aktīvistiem darbojās arī kā aktieris.
“Latviešu Avīzes” recenzijā pēc tam atzīmēja: “Pēc taisnības varam sacīt, ka kumēdiņu rādītāji visi un ikkatris savā darbā bija samanīgi un pilnīgi, ka bija jādomā: tie visi esot gruntīgi mācīti kumēdiņu rādītāji. Tādēļ arī visur un no visiem skatītājiem labu slavu un uzteikšanu vien dzird. (..) Šī pate pirmā reize diezgan labi izrāda visai pasaulei, ka latvieši ar saprot skunstes darbus strādāt un tos cienīt.”
Jāpiebilst, ka 1868. gadā Rīgā notika arī pirmais laicīgās vokāli instrumentālās mūzikas koncerts latviešu valodā.
