Pirms 150 gadiem ASV parakstīja pirkuma līgumu ar Krievijas impēriju par Aļasku un Aleutu salām, samaksājot par jaunajām teritorijām 7,2 miljonus dolāru jeb 4,19 USD par kvadrātkilometru. Zemes biju zivju un kažokzvēru resursiem, kā vēlāk izrādījās – arī zelta un citu izrakteņu – bagātas, taču klinšainas un mežainas. Amerikāņu prese ASV valsts sekretāru, galveno darījuma iniciatoru Viljamu Sevardu nikni lamāja par tādu “muļķību”. Ieinteresētas lietā bija abas puses, jo Krievijai pēc sakāves Krimas karā 1856. gadā akūti vajadzēja finanšu līdzekļus. Turklāt Sanktpēterburgai bija bažas, ka amerikāņu kolonisti tāpat pamazām pārņems šo mazapdzīvoto zemi un var notikt kas līdzīgs kā Teksasā, kas atšķēlās no Meksikas ar karu. Tāpēc labāk šķita pārdot to laikus, kamēr amerikāņi grib maksāt. Savukārt ASV pusē galvenais darījuma dzinējspēks bija minētais valsts sekretārs Sevards – ekspansionists pēc pārliecības. Viņš uzskatīja, ka visa Ziemeļamerikas nonākšana ASV rīcībā ir tikai laika jautājums, un lūkojās arī pēc Islandes un Grenlandes. Sevardam bija savas intereses vaļu medību biznesa attīstīšanā, un Aļaskas piekraste bija ļoti ērta atbalsta punktu iekārtošanai.