1863. gada 7. februārī. Bez starptautiska atbalsta 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 160 gadiem “Pēterburgas Avīzes” latviešu lasītājam darīja zināmu, ka “tagad ziņas par poļu nemieriem visu Eiropas tautu avīzēs ieņem pirmo vietu”. Runa bija par Janvāra sacelšanos pret Krievijas impērijas varu Polijas teritorijā. Tā uzliesmoja minētā gada 22. janvārī līdz ar poļu rekrūšu dumpi Varšavā.
Sacelšanās aptvēra ne vien Poliju, bet arī poļu ietekmē esošās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales daļas. Varonīgās, taču reizē stihiskās un slikti vadītās sacelšanās mērķis bija 18. gadsimta beigās zaudētā Polijas valstiskuma atgūšana. Dumpis ilga līdz nākamā gada aprīļa vidum, taču poļu sacelšanās dalībniekiem tā arī neizdevās iegūt kontroli pār kādiem apgabaliem vai lielākām pilsētām. Trūka gan ieroču, gan prasmīgas militārās vadības. Karadarbība lielākoties ritēja partizānu kara metodēm Polijas un Lietuvas teritorijās.
Vietējie iedzīvotāji atbalstīja patriotiski noskaņotos nemierniekus, taču starptautiskais atbalsts, uz kuru bija cerēts, izpalika. “Pēterburgas Avīzes” rakstīja: “Poļi lielās, ka francūži un angļi turoties uz poļu pusi. Bet tas ir tīrie nieki. Poļu robežas neaizsniedz ne jūru, ne arī francūžu robežas, no kurām tie nošķirti ar prūšu valsti.
Prūšu valsts cieti turas uz krievu puses, un tādēļ ne angļi, nedz arī francūži neko nevarētu izdarīt poļiem par labu, ja tie papriekšu negribētu uzsākt karu ar prūšiem un ar Vāczemi. Austrijas ķeizara valstī tika iesākumā apiets ar dumpiniekiem tik lēnprātīgi, ka gandrīz mūsu valdīšanai bija par to jāļaunojas, bet nu jau iet citādi.
Taisnība gan, ka starp angļiem, francūžiem, itāliešiem un zviedriem atrodas daži, kas runā poļiem par labu, bet pašas valdīšanas tur neko vēl nav darījušas un arī tiešām nedarīs, jo visi zin un tic, ka krievu valdīšana ir diezgan stipra poļus tāpat uzvarēt kā 1831. gadā, visvairāk tagad, kur krievu zemnieki, no dzimts jūga atsvabināti, ir gatavi par pateicību priekš mīlētu ķeizaru izliet savu pēdējo asins lāsīti.” Sacelšanos nežēlīgām represijām apspieda un rusifikācijas spiediens uz Poliju pēc 1864. gada kļuva vēl lielāks.
