1859. gada 4. aprīlī. Dzimis pirmais armijas virspavēlnieks 0
Pirms 160 gadiem tagadējā Mazsalacas novadā, Pilātu pusmuižā zemnieka ģimenē piedzima pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, arī Pagaidu valdības apsardzības (aizsardzības) ministrs, ģenerālis Dāvids Sīmansons, kurš vadīja Rīgas aizstāvēšanu 1919. gada bermontiādes sākuma periodā. Sīmansons 19./20. gadsimtu mijā bija īstenojis veiksmīgu karjeru cariskās Krievijas armijā, 1880. gadā sākot kā brīvprātīgais un 1915. gadā saņemot ģenerālmajora pakāpi; viņš bija piedalījies 1904.–1905. gada krievu–japāņu karā un Pirmajā pasaules karā, ievainots un divreiz kontuzēts. 1919. gada 10. jūlijā iecelts par jaunās Latvijas armijas virspavēlnieku, Sīmansons jau bija 60 gadu vecs, iedragātu veselību. 1919. gada oktobra otrajā nedēļā, bermontiādes sākumā ģenerālim nenācās viegli ierobežot haosu un paniku, kas draudēja pārņemt Latvijas armijas daļas. Viņš tomēr pieņēma būtiskāko lēmumu – atcēla frontes komandiera Jorģa Zemitāna pārsteidzīgo pavēli pamest Rīgu un pāriet uz aizstāvēšanās pozīcijām pie Juglas. Ar to Sīmansons novērsa Rīgas atdošanu bermontiešiem un deva drosmi tiem, kas par spīti visam vēlējās galvaspilsētu aizstāvēt. Cīņas vadīšanai Sīmansons gan īsti nederēja. 16. oktobrī viņš iesniedza Pagaidu valdībai lūgumu atbrīvot viņu no virspavēlnieka posteņa “stipri sabojātās veselības” dēļ. Sīmansona vietā iecēla pulkvedi Jāni Balodi. Ģenerālis turpināja darboties Kara padomē, bet 1925. gadā pilnībā atvaļinājās no armijas, klusi vadīdams mūža pēdējos gadus.
