1859. gada 28. augustā. “Karingtona notikums” 0
Pirms 160 gadiem Zeme piedzīvoja līdz šim spēcīgāko reģistrēto Saules elektromagnētisko vētru, kas ilga līdz 2. septembrim un palikusi vēsturē kā “Karingtona notikums”, jo viens no pirmajiem tā saukto Saules plankumu pēkšņu palielināšanos un drīz pēc tam arī spēcīgus uzliesmojumus uz Saules virsmas ievēroja angļu amatierastronoms Ričards Karingtons.
Pēc nedaudz vairāk kā 17 stundām, veikusi 150 miljonus kilometru, Saules izmesto lādēto daļiņu plūsmu sasniedza Zemi ģeomagnētiskās vētras veidā.
Enerģijas daudzums, kas “nolija” pār planētu, bija ekvivalents 10 ūdeņraža bumbu sprādzienam. Jau 29. augustā pasaulē tika novērota ziemeļblāzma šai parādībai absolūti neierastās vietās – Karību jūras salās, Meksikā, Kubā, Havaju salās, Japānas dienvidos un Ķīnā.
ASV rietumdaļas Klinšu kalnos zeltrači nakts vidū pamodušies un sākuši gatavot brokastis, jo ārā bijis tik gaišs, ka šķitis – pienācis rīts.
Citur varēts lasīt avīzi. Telegrāfs, kas 1859. gadā bija vienīgā elektriskā sakaru sistēma, Amerikā un Eiropā piedzīvoja milzīgas problēmas. Telegrāfa stabi un līnijas dzirksteļoja, vairākos gadījumos telegrāfisti saņēma strāvas triecienus. Tika fiksētas arī situācijas, kad operatori varēja turpināt raidīt un saņemt ziņojumus, kaut iekārtas bija atvienotas no strāvas avota.
Tāpat bija novērojami telegrāfa aparātu aizdegšanās gadījumi.
Nodega viena otra telegrāfa stacija. Pastāv uzskats, ja šāda elektromagnētiskā vētra piemeklētu Zemi mūsdienās, posts būtu nesalīdzināmi lielāks – tiktu sagrauta telekomunikāciju un elektroapgādes sistēma, pārstātu darboties satelīti un GPS, no ierindas izietu automašīnu elektronika. Tā visa atjaunošana prasītu gadus.
