1859. gada 19. decembrī. Rīgas bulvāru loka apbūves sākums 3
Pirms 160 gadiem Rīgas pilsēta sarīkoja pirmo izsoli, kurā pārdeva gruntsgabalus, kas tirgū nonāca pēc tam, kad 1857. gadā sākās pilsētas nocietinājumu vaļņu nojaukšana. Tas nozīmēja startu tā sauktā bulvāru loka apbūvei. Pilsoņi guva tiesības celt pamatīgus mūra namus arī ārpus senās Iekšrīgas.
Iepriekš aizsardzības apsvērumu dēļ nocietinājuma vaļņu priekšā varēja slieties vien kara gadījumā viegli nodedzināmas koka priekšpilsētas.
Pirmā ēka bulvāru lokā bija 1860. gadā Basteja bulvārī 4 pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta iesāktais nams, kas piederēja kādam Bērentam. Pamatakmeni šai ēkai lika 1860. gada 7. aprīlī.
Pēc tam viens pēc otra 19. gadsimta 60. gados sāka pacelties daudzstāvu īres nami tagadējā Aspazijas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī. 1865. gadā tur jau bija gatava tagadējās Nacionālās operas ēka. Pirmie zemi šajā zonā pārsvarā iepirka vācbaltu uzņēmēji, taču ne vienmēr viņi bija tie, kas tur cēla namus.
Viens no slavenākajiem bulvāru loku apbūvētājiem, kā zināms, bija būvuzņēmējs un nekustamo īpašumu jomas darbonis, latvietis Kristaps Morbergs. Viņš, jaušot perspektīvu, apbūves zemi nojaukto vaļņu priekšā sāka pārpirkt 19. gadsimta 70. gadu vidū.
Starp viņa celtajām ēkām un īpašumiem ir nams Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri 10, kur Morbergs dzīvojis arī pats.
Agrākās vaļņu zonas straujo apbūvi 19. gadsimta otrajā pusē nodrošināja augošais Rīgas iedzīvotāju skaits un lielais pieprasījums pēc pilsoniskiem dzīvokļiem. 1850. gadā Rīgā bijuši 61 500 iedzīvotāju, bet 1897. gadā jau 256 tūkstoši.
