1858. gada 18. martā. Dzimis dīzeļdzinēja radītājs 0
Pirms 160 gadiem no Bavārijas izceļojuša ādas izstrādājumu ražotāja ģimenē Parīzē piedzima nākamais inženieris un dīzeļdzinēja izgudrotājs Rūdolfs Dīzels.
Paša konstruēto iekšdedzes dzinēju viņš patentēja Vācijā 1892. gadā.
Tā darbības princips: cilindrā iesūktais gaiss tiek saspiests ar virzuļa palīdzību un tādējādi sakarst līdz tik augstai temperatūrai, ka caur sprauslām cilindrā iesmidzinātā degviela eksplodē un notiek virzuļa darba gājiens.
Bija zināms, ka tvaika dzinējā ap 90% iegūtās enerģijas tiek zaudēta. Dīzela mērķis bija radīt tādu iekšdedzes dzinēju, kurā energonesējs, tas ir degviela, tiek sadedzināts ar iespējami minimāliem enerģijas zudumiem.
Atšķirībā no benzīna motora, dīzeļdzinējs patiešām bija ekonomiskāks; tajā lietotā degviela un visa motora konstrukcija – lētāka. Līdz ar to dīzeļdzinējus varēja pielietot tur, kur bija paredzams liels degvielas patēriņš.
Turklāt militārajai tehnikai īpaši svarīgs bija apstāklis, ka dīzeļdegviela nav tik ugunsnedroša kā viegli uzliesmojošais benzīns. Pirmo 25 zs dīzeļdzinēja prototipu ar firmas “Krupp” finansiālo atbalstu izgatavoja uzņēmums MAN Augsburgā. Vēl vajadzēja vairākus gadus, lai šis dzinējs būtu gatavs sērijveida ražošanai.
Tas notika tikai pašā 19./20. gadsimta mijā, turklāt vairākos uzņēmumos ASV un Eiropā uzreiz.
Jāatzīmē, ka Rūdolfs Dīzels bija ne tikai izcils inženieris, bet arī apdāvināts humanitāro zinātņu jomā – viņš tekoši prata vairākas svešvalodas, interesējās par mākslas vēsturi un sociālajām zinātnēm.
