Pirms 160 gadiem, 1853. gada 2. septembrī, Rīgas mucinieka ģimenē dzimis vācbaltu ķīmiķis, fizikālās ķīmijas nozares iedibinātājs un vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas teritorijas Vilhelms Ostvalds.

Lasītākie

Veselam

Jauni cilvēki riskē nepamanīt zarnu vēža simptomus – ārste brīdina par 5 svarīgākajām pazīmēm

10 vienkārši ikdienas ieradumi, kas palīdzēs zaudēt svaru

TV24

Valsts kancelejas direktors: “Cilvēkiem ir jāierodas darbā, nevis jāstrādā mājās no dīvāna vai no dārza”

Lasīt citas ziņas

Studējis ķīmiju Tartu universitātē, Ostvalds 19. gadsimta 80. gados izvērsa darbību Rīgas Politehnikumā kā ķīmijas profesors. Pārkrievošanas politikas vilnis, kas tajā laikā skāra Krievijas impērijas Baltijas provinces, tomēr lika viņam meklēt darbu Vācijā. 1887. gadā zinātnieks pārcēlās uz Leipcigu. Līdzās dažādiem teorētiskiem atklājumiem Ostvalds kā eksperimentējošs ķīmiķis kļuva arī par termostata, reostata, viskozimetra un mērpipetes izgudrotāju. Laikabiedri apbrīnoja viņa daudzpusību, jo ķīmiķis interesējies ne tikai par dabas zinībām, bet arī literatūru, filozofiju, nodarbojies ar mūziku, samērā labi gleznojis. Paradoksāli, ka, būdams izcils zinātnieks, Ostvalds noliedza atomu un molekulu eksistences iespēju.