Pirms 170 gadiem dzimis mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējs Latvijā Eižens Ostvalds 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1851. gada 4. novembrī. Mežsaimniecības reformētājs
Pirms 170 gadiem mucinieka ģimenē Rīgā piedzima mežsaimniecības izglītības, mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējs Latvijā Eižens Ostvalds, slavenā ķīmiķa Vilhelma Ostvalda brālis.
No vācbaltu ģimenes nākušais Eižens mežkopības zinības apguva Eiropā augstu vērtētajā un ideju ziņā progresīvajā Saksijas Mežu akadēmijā Tārantes pilsētiņā Vācijas austrumos.
Atgriezies viņš sāka strādāt specialitātē, 1882. gadā tika iecelts par Rīgas pilsētas mežu pārvaldnieku un pildīja šos pienākumus līdz 1906. gadam.
Ostvalds faktiski pirmais uzsvēra, ka no meža ne tikai jāņem, bet tajā vispirms jāiegulda – jākopj, jātīra, jāmeliorē, un tad peļņa no koksnes būs daudz lielāka, nekā atstājot visu savā vaļā.
Ir jāstāda jaunaudzes, turklāt izvēloties kvalitatīvu stādmateriālu, par kādu viņš uzskatīja slaidās Rīgas apkaimes priedes. Mežkopis aizrādīja, ka nav pareizi cirtēs atstāt tikai kroplos, tirgum nederīgos kokus, jo no tādiem veidojas līdzīgi.
19./20. gadsimta mijā Ostvalds ķērās pie Rīgas apkaimes Ķekavas, Plakanciema un Olaines pārpurvotu vietu nosusināšanas, pirmo reizi Latvijas teritorijā veicot mežu meliorēšanu un veidojot grāvju sistēmu 640 km kopgarumā.
Ap 10 km garais, 10 metru platais un 3,5 metru dziļais Ostvalda kanāls uz Daugavu, kas rakts kā galvenā novadgrāvju sateces vieta, ir iespaidīgākā būve, un mūsdienās pie tā uzstādīts piemiņas akmens.
Ar Ostvalda darbību saistās Darmštates priežu audze starp Lielupi un Ventspils šoseju – projekts gan izrādījās neveiksmīgs, jo koki, kas Vācijā auga slaidi, Jūrmalā veidojās līki.
Jāatzīmē, ka Osvalds bija arī viens no Mežaparka veidotājiem un liela ir viņa nozīme, strādājot kā mežsaimniecības pasniedzējam Rīgas Politehniskajā institūtā un vēlāk Latvijas Universitātē.
