Pirms 170 gadiem Krievijā dzimis “saharīna” izgudrotājs 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 170 gadiem Krievijā, Tambovā, Igaunijas cilmes vācbaltieša ģimenē piedzima Konstantins Fālbergs – ķīmiķis, kas virknē eksperimentu 1877. un 1878. gadā izstrādāja orto-sulfobenzoskābes imīdu jeb vielu, kas kļuva plaši pazīstama ar tās tirgus nosaukumu “saharīns”.
Tam bija lemts kļūt par pirmo plaši pieejamo un lietoto mākslīgi sintezēto cukura aizstājēju, kas turklāt bija lētāks par īsto cukuru un ko varēja lietot arī diabētiķi, kā arī tie, kas vēlējās notievēt.
Lielais atklājums tika izdarīts kopā ar amerikāņu ķīmiķi Airu Remsenu, un dažkārt uzskata, ka Remsenam, ņemot vērā, ka viņš bija profesors, kura uzraudzībā Fālbergs strādāja cukura kvalitātes laboratorijā Ņujorkā, varbūt tajā bijis pat vairāk nopelnu.
Tomēr Fālbergs bija tas, kas 700 reižu par cukuru saldāko saharīnu patentēja un vēlāk uzsāka tā rūpniecisko ražošanu Vācijā. Pats atklāšanas process bija gluži nejaušs, kad, pētot dažādus akmeņogļu darvas savienojumus, izrādījās, ka viena no sintezētajām vielām ir ārkārtīgi salda.
Vēl vairākus gadus prasīja pētījumi, lai noskaidrotu, kāda ir šīs vielas fizioloģiskā iedarbība, kā tikt vaļā no blakusproduktiem, lai saharīnu (šis vārds bija paša Fālberga darinājums) padarītu par tirgojamu cilvēkiem.
1884. gadā ķīmiķis un uzņēmējs ar mazās devās ražoto vielu iepazīstināja plašāku publiku Londonas un Antverpenes izstādēs. Interese bija liela.
Trīs gadus vēlāk viņš nodibināja pirmo lielo saharīna fabriku Magdeburgā, Saksijas-Anhaltes zemē. Tas bija liels risks, jo nācās saskarties ar niknu cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju lobija pretestību pat politiskā līmenī.
Arī mūsdienās viedokļi par saharīnu ir dažādi, kaut kopumā tas tiek atzīts par veselībai drošu.
