“Viņa dzeja ir latvju nacionālās renesanses himna.” Pirms 170 gadiem dzimis vārda “Latvija” popularizētājs 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 170 gadiem Ungurpils “Sīpolu” saimnieka ģimenē piedzima Miķelis Krogzemis, latviešiem plaši pazīstams kā dzejnieks Auseklis un viens no tiem jaunlatviešiem, kas aktīvi ieviesa un popularizēja Latvijas kā latviešu apdzīvotās zemes vārdu.
Himniskā Jāzepa Vītola “Gaismas pils” ar Ausekļa vārdiem ir latviešu koru repertuāra neatņemama sastāvdaļa. Publicists Ernests Blanks pagājušā gadsimta 20. gados par viņu rakstījis:
“Viņa dzeja ir latvju nacionālās renesanses himna, latvju sarkanbaltisarkanā karoga dziesma. Neviens dzejnieks, neviens rakstnieks nav tik daudz minējis mūsu nacionālās krāsas un Latvijas, nevis Baltijas vārdu, kā to darījis Auseklis, tērpdams tos aizvien jaunā gaismā un jaunā idejā.”
Literatūrvēsturnieki gan arī aizrāda, ka romantiskais, bet reizē ļoti patriotiskais Auseklis, pārlieku aizrāvies ar nacionālās pseidomitoloģijas radīšanu un ideālās pagātnes slavināšanu, tomēr paradoksālā kārtā izrādījās, ka šīs fantāzijas bija tieši tas, kas tajā brīdī visvairāk saistīja jauno latviešu sabiedrību, kura atradās savas pašapziņas veidošanas stadijā.
Jāatzīmē, ka jaunlatvietis Auseklis darbojās arī kā pedagogs un bija aktīvs publicists, dedzīgs pārvācošanās pretinieks, tostarp idejas autors un līdzautors satīriskajiem “Dunduru” almanahiem, kas iznāca Pēterburgā 19. gadsimta 70. gados.
