1849. gada 5. oktobrī. Pirmais mākslas zinātnieks Latvijā 0
Pirms 170 gadiem Grēvesmīlenas pilsētiņā Vācijas ziemeļos tirgotāja ģimenē piedzima arhitekts, daudzu Baltijas kultūrvēsturei veltītu rakstu un pētījumu autors, pirmais mākslas zinātnieks Latvijā Vilhelms Neimanis.
Viņš projektējis vairākas baznīcas, dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, no kurām visplašāk pazīstams tagadējais Nacionālā mākslas muzeja nams Rīgā.
Diemžēl otra nozīmīgākā būve – Kurzemes provinces muzejs Jelgavā – gāja bojā Otrā pasaules kara beigās.
Uz Latvijas teritoriju Neimaņu ģimene pārcēlās 19. gadsimta 60. gadu sākumā, kad nākamā arhitekta tēvs ieguva darbu Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnijas būvēs un apmetās Krustpilī.
Vilhelms Neimanis arhitektūru studēja Rīgas Politehnikumā, un viņa pirmās būves bija saistītas ar dzelzceļa infrastruktūru – piemēram, Vitebskas stacija un vairākas ēkas Daugavpilī. Arhitekts daudz ceļoja, un Rietumeiropā redzētais atspoguļojās 19. gs. 70.–80. gados pēc viņa projektiem Latgalē celtajās būvēs – Līksnas muižā (nav saglabājusies), Grīvas un Kalupes katoļu baznīcās.
80. gadu vidū Neimaņa vadībā aizsākās Doma baznīcas atjaunošanas darbi. Savukārt viņa 1887. gadā Tallinā drukātā grāmata “Grundriss einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Lio -, Est – und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts” (“Baltijas provinču tēlotāj un un lietišķās mākslas vēstures apraksti no 12. gadsimta līdz l8. gadsimta beigām”) ir pirmais Baltijas mākslas vēsturei veltītais fundamentālais darbs.
Neimaņa atstātais arhitektūras mantojums ir ļoti plašs un dažāds. Tajā atrodami gan dievnami, muižas, slimnīcas, kapenes, gan muzeji, skolas un cita rakstura celtnes.
