1848. gada 19. maijā. ASV iegūst pusi no Meksikas teritorijas 1
Pirms 170 gadiem Meksika ratificēja miera līgumu ar ASV jeb tā saukto Gvadalupes Idalgo līgumu, kas bija parakstīts tāda paša nosaukuma Mehiko priekšpilsētā 1848. gada 2. februārī un noslēdza trīs gadus ilgušo ASV – Meksikas karu.
Līdz ar ratifikāciju Meksika atsacījās no milzīgas teritorijas – 1,36 miljoniem kvadrātkilometru, kas veidoja 55% tās agrākās platības.
Amerikāņi ieguva mūsdienu Teksasas, Kalifornijas, Nevadas, Jūtas štatus un vēl teritorijas, kas veido daļu Ņūmeksikas, Arizonas, Vaiomingas un Kolorado štatu.
Abu valstu robeža 2000 km garumā tagad stiepās gar Riograndes upi un ap 1200 km – pāri Sonoras tuksnesim un kalnainam apvidum.
Mūsdienās šī robeža kļuvusi bēdīgi slavena kā vieta, kuru ik gadu šķērso liels daudzums nelegālo meksikāņu imigrantu, kuru dēļ ASV prezidents Donalds Tramps vēlas būvēt amerikāņu presē daudzināto robežsienu.
1848. gada līgums cita starpā paredzēja, ka ASV izmaksās Meksikai kā kompensāciju 15 miljonus dolāru, kas ir ekvivalenti ap 420 miljoniem mūsdienu dolāru.
Turklāt ASV arī uzņēmās Meksikas parādsaistības ASV pilsoņu priekšā 3,25 miljonu dolāru apmērā jeb gandrīz 92 miljonos mūsdienu dolāru.
Milzīgo platību meksikāņu iedzīvotājiem tika dots gads pilsonības izvēlei. Vairāk nekā 90% izvēlējās būt ASV pilsoņi. Pārējie nolēma paturēt Meksikas pilsonību un atgriezties savā valstī, kur tiem kompensācijā piešķīra zemi.
Atsevišķos gadījumos Meksikas pilsoņiem ļāva palikt Ņūmeksikas štatā. Jauno teritoriju apgūšana, kā arī dažādas tālākās teritoriālās izmaiņas šajā reģionā turpinājās līdz pat 20. gadsimta sākumam.
