“Asaru ceļš”.

Pirms 180 gadiem ASV karaspēks ģenerāļa Vinfrīda Skota vadībā sāka čeroki cilts indiāņu piespiedu pārvietošanu no to dzimtajiem apgabaliem Džordžijas štatā un kaimiņu štatos tālāk uz rietumiem, uz tā saucamajām indiāņu teritorijām Oklahomā. Tā bija viena no pirmajām un reizē plašākajām Ziemeļamerikas indiāņu piespiedu pārvietošanas akcijām, kas notika saskaņā ar 1830. gadā ASV pieņemto “Indiāņu aizvākšanas aktu” (“Indian Removal Act”). Minētais lēmums turpmākajos gados skāra desmitiem tūkstošu ASV iedzimto no vairākām lielajām ciltīm. Mūsdienās to traktē kā etnisko tīrīšanu un pat genocīdu, taču toreiz vairākums baltādaino kolonistu atbalstīja indiāņu padzīšanu, jo valdīja uzskats, ka iezemieši tikai traucē saimnieciskajai darbībai, rada briesmas un nodara postu fermām. Piemēram, Džordžijā neilgi pirms ģenerāļa Skota sāktās operācijas čeroki zemēs bija atrasts zelts. Indiāņiem ne tikai aizliedza to meklēt pašiem, bet viņus arī pašus “palūdza” aizvākties, lai netraucētu zeltračiem. Formāli ASV varas iestādes slēdza līgumus ar attiecīgo cilšu pārstāvjiem un pārvietošana bija “brīvprātīga” apmaiņā pret kompensāciju, taču realitātē līgumslēdzēji bieži nemaz nepārstāvēja cilts vairākumu. Uz “jaunajām mājām”, uz zemēm rietumos no Misisipi, indiāņi devās kājām un zirgos. To sauca par “Asaru ceļu”. Lēš, ka 1838. gadā no 16 tūkstošiem deportēto čeroki ceļā gāja bojā 4 – 10 tūkstoši.