Pirms 180 gadiem, 1834. gada 23. maijā, Zaķu salas pārcēlāja ģimenē piedzima Jānis Frīdrihs Baumanis – pirmais profesionālais latviešu arhitekts ar akadēmisku izglītību, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem.

Lasītākie

Mājas

Kaut kāds murgs – atkal viņas ir klāt! 12 veidi, kā tikt galā ar pārtikas kodēm

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Par latviešu arhitektūras ciltstēvu godātais Baumanis projektējis tagadējās Latvijas Mūzikas akadēmijas, Saeimas, Augstākās tiesas un Rīgas cirka ēkas, veidojis Raiņa bulvāra un Merķeļa ielas namus. Bet atzinību un atpazīstamību 1863. gadā vēl jaunajam arhitektūras studentam atnesa uzvara konkursā par Vidzemes Bruņniecības namu – tagadējo Saeimas namu. Darbs pie tā notika kopā ar vienaudzi, ne mazāk talantīgo vācieti Robertu Augustu Pflūgu. Kopumā pirmais latviešu arhitekts projektējis vairāk nekā 150 ēku, tajā skaitā koka pagaidu estrādes pirmajiem trim latviešu Dziesmu svētkiem 1873., 1880. un 1888. gadā.