Pirms 200 gadiem Meksika deklarēja neatkarību 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1821. gada 24. februārī. Meksika deklarē neatkarību
Pirms 200 gadiem pulkvedis Agustins de Iturbide Igualas pilsētā Meksikā pasludināja tā saukto Igualas plānu, kura viens no punktiem deklarēja Meksikas neatkarību no Spānijas, par valsts iekārtu nosakot konstitucionālo monarhiju.
Šo notikumu uzskata par svarīgu punktu agrākās Spānijas kolonijas ceļā uz patstāvību, kaut sacelšanās ar mērķi to panākt bija sākusies vēl 1810. gada 16. septembrī, ko mūsdienu Meksikā arī svin kā Neatkarības dienu.
Iturbide sākotnēji bija pazīstams kā veiksmīgs karavadonis, kas vadīja Jaunspānijas (Meksikas) vicekaraļa pulkus cīņā pret kreolu, tas ir, spāniskas izcelsmes vietējo iedzīvotāju, vienībām, taču 1820. gada nogalē viņš dažādu iemeslu dēļ izlēma mainīt nometnes.
Iturbides nostāšanās kreolu dumpinieku pusē nozīmēja izšķirošu pavērsienu neatkarības karā, jo viņu labi pazina un ieredzēja arī rojālistu, tas ir, Spānijas karaļa piekritēju, aprindās. Jau septembrī viņa karaspēku jūsmīgi sagaidīja galvaspilsētā Mehiko.
Tūlīt pēc tam Iturbide tika pasludināts par prezidentu, bet 1822. gada 21. jūlijā viņu svinīgi kronēja kā Meksikas imperatoru Agustīnu I. Politiskās jukas valstī gan turpinājās, taču Spānija Meksiku bija zaudējusi.
Jāatzīmē, ka Meksikai 1821. gadā sekoja vēl vesela virkne agrāko Spānijas koloniju un gada ritumā bija vērojama vesela Dienvidamerikas valstu neatkarības parāde – 24. jūnijā neatkarību iekaroja Venecuēla, 28. jūlijā to pasludināja Peru, 15. septembrī patstāvību pieprasīja Gvatemala, Salvadora, Kostarika un Hondurasa.
