Pirms 200 gadiem piedzima viens no pasaules literatūras ietekmīgākajiem klasiķiem – Fjodors Dostojevskis 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 200 gadiem Maskavā no dižciltīgas dzimtas nākuša nabagu slimnīcas mediķa ģimenē piedzima viens no pasaules literatūras ietekmīgākajiem klasiķiem Fjodors Dostojevskis. Viņa devums literatūrai ir šedevri “Noziegums un sods”, “Idiots”, “Brāļi Karamazovi”, “Dēmoni”.
Dostojevska varoņi pārsvarā ir iekšējām un skarbās dzīves ciešanām pakļauti, netikumu un pretrunu plosīti cilvēki, tādēļ nereti Dostojevski starp visiem literatūras klasiķiem nosauc par labāko un dziļāko psihologu.
Viņš bija pirmais, kurš guva ievērību un slavu, rakstot par Krievijas impērijas zemāko slāņu dzīvi.
Dostojevskis sāka rakstīt 19. gadsimta 40. gadu vidū, bet plašāku ievērību guva 60. gadu beigās. Savos darbos rakstnieks izmantoja to, ko dzīves laikā pats pieredzēja, iepazina un izbaudīja līdz mielēm, – trūkumu, badu, Pēterburgas nomaļu un nabadzīgāko kvartālu dzīvi, šo rajonu iemītnieku tipus un viņu bezcerīgo ikdienu.
Par līdzdalību brīvdomīgajā petraševskiešu kustībā Dostojevski 1849. gadā notiesāja uz nāvi, bet nāvessodu aizstāja ar četriem gadiem Sibīrijas katorgas, pēc tam atdodot zaldātos. Par brīvu cilvēku literāts kļuva tikai 1859. gadā, kad varēja atgriezties Sanktpēterburgā.
Dostojevskim pieder atziņa, ka tieši Sibīrijā varot sastapt labākos un cēlākos Krievijas cilvēkus.
Dostojevski atzīmē arī kā “haotiskās krievu dvēseles” pazinēju.
Ne velti 20. gadsimta 20. gados bija populāra atziņa, ka tiem, kuri vēlas saprast, kas 1917. gadā un drīz pēc tam notika Krievijā, nepieciešams lasīt Dostojevski. 20. gadsimta sākumā apritē bija viedoklis, ka viņa depresīvie romāni Krievijā vairojot pašnāvību skaitu.
Bet Maksims Gorkijs 1913. gadā izsauca skandālu, paužot, ka Dostojevska darbi, lai arī ļoti augstvērtīgi, “atstāj sliktu, samaitājošu iespaidu uz sabiedrību”, kuru vajagot ārstēt, “nevis vest uz ārprāta un izvirtības ceļu”.
