1819. gada 9. augustā. Ēteris kā anestēzijas līdzeklis 0
Pirms 200 gadiem Čārltonas pilsētiņā ASV Masačūsetsas štata kalnrača ģimenē piedzima amerikāņu zobārsts Viliams Tomass Grīns Mortons (1819–1868) – narkozes izmantošanas medicīnā pamatlicējs un pirmais, kurš demonstrēja anestēzijas iedarbību publiski. 1846. gada 30. septembrī, izmantojot ētera anestēziju, kādam pacientam bez liekiem sarežģījumiem tika izrauts zobs.
Tiesa, Mortons sākumā publiski neatklāja, kādu vielu izmantojis.
Viņš to nosauca par “lēteonu”, izmantojot pazemes aizmirstības upes Lētas vārdu no sengrieķu mitoloģijas. Tomēr speciālistu aprindās bija skaidrs, ka lietots ēteris. Iedvesmots no vietējā avīžraksta par sensacionālo zobārsta veikumu, Bostonas ķirurgs Henrijs Džeikobs Bigelovs pēc dažām nedēļām – 16. oktobrī – noorganizēja publisku ķirurģisko operāciju Masačūsetsas galvenajā slimnīcā.
Ārsts Džons Kolinss Vorens pacientam ētera narkozē izoperēja kakla audzēju.
Tieši šī operācijā ieguva vislielāko rezonansi ASV, aizskanēja pāri okeānam, un ētera narkozi sāka izmantot arī Lielbritānijā. Telpa, kur notika minētā operācija, saglabāta līdz mūsdienām kā kultūras piemineklis. Ētera praksei izplatoties, Mortons neveiksmīgi mēģināja patentēt metodi.
Viņš vairākkārt centās panākt, lai ASV valdība tam izmaksā 100 tūkstošus dolāru “kompensācijā”, taču pūliņi beidzās ar atteikumu, jo Mortons nebija ne ētera, ne tā īpašību pirmatklājējs, turklāt mediķu aprindas vienojās viedoklī, ka būtu nehumāni ierobežot atsāpināšanas lietošanas izplatīšanos ar patentu.
1862. gada rudenī ASV Pilsoņu kara laikā Mortons brīvprātīgi pievienojās ziemeļniekiem kā armijas ķirurgs un, pielietojot ēteri, veica vairāk nekā 2000 operāciju ievainotajiem karavīriem.
