1819. gada 29. janvārī. Singapūras dibināšana 0
Pirms 200 gadiem britu koloniju Sumatrā pārvaldnieks un Ostindijas kompānijas aģents sers Tomass Stemfords Rafls kopā ar saviem ļaudīm izsēdās malā vientulīgā salā Malajas pussalas dienvidu galā. Pārliecinājies, ka holandieši vēl nav paspējuši iekļaut šo zemes gabaliņu savā ietekmes sfērā (mūsdienu Indonēzija tolaik bija Nīderlandes kolonija), Rafls nedēļu vēlāk, 6. februārī, parakstīja līgumu ar vietējo radžu par ekskluzīvām britu tiesībām tur tirgoties, kā arī apsolīja aizsardzību salai, ko mūsdienās pazīstam kā pasaules ekonomikas brīnumu Singapūru. Pirms līguma parakstīšanas gan vēl vajadzēja organizēt dažas intrigas, lai izspēlētu vietējo valdnieku nesaskaņas britiem par labu. Tāpat vajadzēja samaksāt 5000 spāņu sudraba dālderus radžam un 3000 dālderus viņa vietvaldim salā, kurš palīdzēja visu organizēt. Kolonija tika organizēta apmetnē pie Singapūras upes ietekas. Tobrīd tur dzīvoja aptuveni 200 malajiešu un ķīniešu. Visā salā iedzīvotāju skaits bija apmēram tūkstotis. Uzplaukums Singapūras kolonijā sākās jau pirmajos eksistences gados, jo tā atradās pie Ķīnas–Indijas tirdzniecības ceļa un daudzi arābu un ķīniešu tirgotāji to izmantoja, lai izvairītos no nodevām un ierobežojumiem, ko savos valdījumos lietoja holandieši. Mūsdienās 722 kvadrātkilometru lielās pilsētvalsts Singapūras un mazu saliņu virknes iedzīvotāju skaits ir 5,6 miljoni. Pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) daudzuma uz vienu iedzīvotāju tā gadiem ieņem stabilu vietu pasaules pirmajā pieciniekā.
