Konstantīns Grēvinks (1819–1887).
Konstantīns Grēvinks (1819–1887).
Konstantīns Grēvinks (1819–1887).

1819. gada 14. janvārī. Viens no pirmajiem latviešiem Tērbatā 0

Pirms 200 gadiem Vīlandē (Viljandi) advokāta ģimenē piedzima Baltijas ģeologs, mineralogs un arheologs, profesors Konstantīns Grēvinks. Pieņem, ka viņa tēvs, Sīpeles muižas vagara dēls Kaspars Johans, vēl jaunībā bijis latvietis, uzvārdā Krieviņš, bet tad guvis izglītību, izsities ļaudīs, ieprecējies vācu dzimtā, kļuvis par cienījamu vīru Vīlandē un visā šajā procesā pārvācojies un pārtapis par Grēvinku.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
Kokteilis
Svari – koķetu īsziņu sūtīšana bijušajiem, Mežāzis – karaokes dziedāšana dušā: Kāds ir katras zodiaka zīmes “tumšākais” noslēpums?
Lasīt citas ziņas

Ja Konstantīnu pieskaitām latviešiem, tad viņš ir viens no pirmajiem tautiešiem, kaut pārvācots, kurš 19. gadsimta 30. gados ieguvis izglītību Tērbatas universitātē, turklāt vēl papildinājies Berlīnes un Jēnas universitātēs.

Grēvinks ir vairāku Baltijas ģeoloģijai veltītu darbu autors, strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas Mineraloģijas muzejā un 1848. gadā piedalījies arī ekspedīcijā tolaik cara kronim piederošajā Aļaskā. Pats viņš sevi un arī citi viņu tad par latvieti vairs neturēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grēvinks interesējies par ģeoloģiskiem retumiem Baltijā un aprakstījis, piemēram, leģendāro Pērkonakmeni, kurš atradies uz saliņas Ālandes upes ietekā Liepājas ezerā un līdz mūsdienām nav saglabājies, jo sašķelts šķembās. 19. gadsimta vidū tas ar apkārtmēru vairāk nekā 30 metru bijis, iespējams, lielākais akmens Latvijas teritorijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.