Tomass Mains Rīds (1818 – 1883).

Pirms 200 gadiem sīka ierēdņa ģimenē Īrijas ziemeļos piedzima tā saukto indiāņu piedzīvojumu romānu klasiķis Tomass Mains Rīds. Viņa spalvai pieder “Jātnieks bez galvas”, “Oceola – seminolu virsaitis”, “Kvarterone jeb piedzīvojumi tālajā Luiziānā” un daudzi citi, kopskaitā ap 80 darbu. Pagājušajā gadsimtā tā bija viena no populārākajām, jaunatnes auditorijai domātajām lasāmvielām, ko savās rotaļās un fantāzijās pēc tam centās izspēlēt daudzi jo daudzi puikas arī Latvijā. Kad topošais rakstnieks 1840. gadā ieceļoja ASV, viņš izmēģināja roku gan kā kantora darbinieks, gan mājskolotājs, bet ar literāro darbību sāka aizrauties 1842. gadā, būdams žurnālists. Tas gan viņam netraucēja iestāties armijā un piedalīties ASV – Meksikas karā. Pēc tā avantūras gara dīdītais Mains Rīds atkal izlēma uz brīdi atgriezties Eiropā. Te viņš ķērās pie savu Amerikas iespaidu izmantošanas un 1850. gadā Londonā iznāca pirmais ievērību guvušais viņa romāns “Brīvie strēlnieki”, kurā viņš aprakstīja Meksikas karā piedzīvoto. Līdzīgi Robertam Lūisam Stīvensonam un citiem tā laika autoriem, Mains Rīds izmantoja sabiedrības un īpaši jaunatnes alkas pēc tālām zemēm, vēlmes apbrīnot indiāņus, “prēriju ļaudis”, brīvos medniekus, ceļotājus. Tāpēc arī viņa romānu darbība norit eiropiešiem eksotiskās vietās – “Mežonīgajos rietumos”, Meksikā, Jamaikā, Himalaju kalnos un Dienvidāfrikā.