Pirms 200 gadiem, 1814. gada 30. maijā, Tveras muižnieka ģimenē piedzima viens no anarhisma klasiķiem Mihails Bakuņins.

Lasītākie

Mājas

Kaut kāds murgs – atkal viņas ir klāt! 12 veidi, kā tikt galā ar pārtikas kodēm

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

19. gadsimta Eiropā viņa idejas par valsts likvidēšanu un ražošanas līdzekļu privātīpašuma atcelšanu, kā arī ģimenes kā sabiedrības pamatšūnas noliegšana (bērni jāaudzina sabiedrībai kopīgi) bija ļoti populāras radikāli kreisajās politiskajās aprindās. Bakuņins mācīja, ka tautām jāsaceļas pret saviem apspiedējiem, jālikvidē valstis kā apspiešanas forma un tad jāveido savstarpējas tautu federācijas. Kā profesionāls revolucionārs šis vīrs piedalījās gadsimta vidus bruņotajās sacelšanās Parīzē, Prāgā un Drēzdenē. Savas darbības dēļ cietumā viņš pavadīja astoņus gadus, bet četrus gadus trimdā Sibīrijā, no kurienes aizbēga un mūžu noslēdza liberālajā Šveicē. Bakuņins tāpat bija pazīstams panslāvists, kurš sludināja slāvu tautu federāciju, kam pievienošoties citas tautas. Toties panģermānistus viņš uzskatīja par saviem pretiniekiem.